Pirmais Tax Stories kluba cepums bija veiksmīgs

Paldies tiem, kas piedalījās vakardienas Tax Stories klubiņa pirmajā klātienes pasākumā. Bija gan vērtīgas atziņas no klātienes podkāsta ar Max Kern, gan bija jaudīgs muzikāls priekšnesums, gan arī interesantas sarunas pie vīna un uzkodām. Podkāsta ieraksts - jau pavisam drīz. Dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes. Par jauniem TS blogu gada abonementa ieguvējiem kļuva Aivars Jurcāns un Artūrs Piliksers. Nākamais šāds pasākums varētu būt decembrī - ar Uldi Cērpu galvenajā lomā. Precīzāka informācija sekos.

Fonam

Šis šoreiz nav ar nodokļiem saistīts blogs, bet bija interesanti to papētīt kā advokātam, hokeja līdzjutējam un visa militārā kompleksa nīdējam. Nesen ex Google vadības komandas pārstāvis Mo Gawdat minēja, ka ja vien ap 5% no militārām vajadzībām tērētās naudas novirzītu bada cietējiem, cilvēki uz visas pasaules neciestu badu.

Kas ir CAS?

CAS (Court of Arbitration for Sport) ir arbitrāža, kas izskata daudzus starptautiska līmeņa sporta strīdus. Mums pat ir juristi, kas specializējušies šīs arbitrāžas jautājumos, pārstāvot sportistus vai komandas. Tā parasti izskata pušu iesniegtos argumentus un dokumentus, bet pati CAS (atšķirībā no, piemēram, nodokļu lietām tiesā) nemeklē papildus argumentus, jeb t.s. objektīvo patiesību.

Kaut kas piededzis

CAS atsaukusies, ka Krievijas pielaides hokeja čempjiem jautājuma izskatīšana CAS paredzēta līgumā (vienošanās), kura puses ir IIHF un RIHF. Domāju, ka runa ir par IIHF statūtiem. Lielākā daļa ar sportu saistītu starptautisko strīdu nonāk CAS, tā kā par procesa tiesiskumu nevajadzētu būt šaubām. Tomēr kaut kas te nesmaržo labi saistībā ar oktobra beigās vienbalsīgi pieņemto CAS lēmumu. Vai tiešām CAS neredz, ka hokejs ir Putina propogandas ierocis, lai parādītu savai tautai, ka redziet - viss ir labi, starptautiskā sabiedrība pat saka, ka viss atgriežas normālās sliedēs, neskatoties uz slepkavībām Ukrainā.

Sabiedrība diskutē tik par nevienam nepieejamu dokumentu

CAS nolēmums nav publiski pieejams. Diezgan liela noslēpumainība tik sabiedriski svarīgā gadījumā. Rodas iespaids, ka pašu CAS nolēmumu nav redzējuši vēl neviens starptautiskajā sabiedrībā, jo neviens neko nekomentē ārpus nekonkrētajām CAS relīžu frāzēm un pirms pāris dienām neveiklo CAS saidrošanos. CAS lēmēju panelis sastāv no tādu hokejam un Ukrainas karam tuvu stāvošu valstu pārstāvjiem, kā Ēģipte, Lielbritānija un Itālija. Hmm..

Lēmums vēl ir apstrīdams

Tikmēr CAS nolēmuma apstrīdēšanas pulkstenis tikšķ. Visticamāk, no pilnā nolēmuma saņemšanas brīža. Šveices Federālajā Augstākajā tiesā ar prasību atcelt CAS nolēmumu tikai ļoti šauri noteiktu procesuālu iemeslu dēļ, bet iespējams. Piemēram, ja kāds no arbitriem ir ieinteresēts (piemēram, pastāv interešu konflikts) vai nav bijis neatkarīgs. CAS arbitrāžas vieta ir Lozanna, tādēļ piemēro Šveices arbitrāžas tiesības.

Kas tad ir pietiekoši pierādījumi drošības riskiem?

RIHF apstrīdēja IIHF jūlijā pieņemto lēmumu nepielaist Krievijas izlases pasaules čempionātiem. CAS konstatēja, ka IIHF neuzrādīja pietiekošus pierādījumus šim jūlija lēmumam. Tiešām? Vai CAS 3 tiesneši nevar atvērt ziņu portālus un paskatīties ārā pa logu, kas notiek? Kādus vēl pierādījumus viņiem vajag? Vai mēs dzīvojam juristu procedūru mambo-džambo greizo spoguļu karaļvalstī?

Kā strīds attīstījies līdz šim?

Jau janvārī bijis IIHF lēmums neatsākt RIHF komandu dalību starptautiskos turnīros 2026.-27.gadu sezonās, atsaucoties uz drošības apsvērumiem. Tad cik bieži IIFH jāpieņem šādus lēmumus? Kāpēc tā jūlijā IIHF lēma vēlreiz par to, kas ir lemts jau janvārī uz visu 26.-27.g. sezonu? Jo RIHF janvāra lēmumu apstrīdēja un maijā pats IIHF to atcēla. Jūnijā IIHF par šo lēma vēlreiz un atstāja spēkā janvāra lēmumu. Vai ar jūnija lēmumu domāts tas pats jūlija lēmums vai tās ir neprecizitātes CAS preses relīzēs? Vai tiešām nekas no tā joprojām nav publiski pieejams, lai nepaļautos tikai uz CAS preses relīzēm?

Vai RUS - UKR spēle nav drošības risks?

Pat no CAS relīzēm rodas daudz neatbildētu jautājumu. “Iesniegti nepietiekoši pierādījumi, lai konstatētu nepielaišanas sacensībām juridisko prasību izpildi.” CAS atsaucas uz IIHF noteikumiem, saskaņā ar kuriem tikai pamatoti drošības apsvērumi var ļaut IIHF lemt nepielaist pie dalības agresorus. Pat no drošības apsvērumiem - kā minētie trīs CAS kungi iedomājās tikko Augstākajā līgā nonākušās Ukrainas spēli ar viņu tautiešu nogalinātāju valsts pārstāvjiem?

Kērlings rāda piemēru

Arī kērlingā CAS skatīja līdzīgu lietu š.g. oktobrī un lēma diametrāli pretēji hokeja lēmumam. Kādēļ? CAS piekrita Kērlinga federācijas argumentiem, ka viņi vēlas izvairīties no tieši tā, kas šobrīd notiek hokejā - valstu atteikumiem spēlēt pret agresoriem, vai rīkot čempionātus ar agresoru dalību vai atteikt viņiem vīzas.

Ko tieši paredz IIHF statūti?

Tad tomēr - vai IIHF noteikumi formulēti pārāk vispārīgi, vai minēto 3 valstu arbitri nespēj vai nevēlas paskatīties pa logu - kas notiek ārā? CAS nolēmumam lietā CAS/A/12753 publiskota vien rezolutīvā daļa (kas nolemts), bet ne motīvu daļa (kāpēc tā nolemts). Tādēļ uzmetīsim acis tam, kas ir pieejams - IIHF statūtu noteikumiem.

Ko šī norma nozīmē latviski?

Pirmkārt, šī norma pasaka, ka pietiek ar IIHF Padomes vērtējumu. Nevis CAS, nevis RIHF, pat ne Šveices tiesas, bet ar IIHF subjektīvu uzskatu. Diezgan liela varbūtība, ka RIHF nemaz nedrīkstēja iesūdzēt IIHF CAS par to, ka IIHF tā uzskata. Kā var apstrīdēt to, kas ir atstāts IIHF Padomes uzskatiem? No otras puses, tas nenozīmē carte blanche. CAS joprojām var pārbaudīt, vai IIHF ir ievērojusi pati savus noteikumus un vai lēmums nav patvaļīgs. Tomēr daudz detalizētāks vērtējums prasās par to, cik tālu CAS drīkst iet, pārvērtējot IIHF Padomes veikto drošības risku novērtējumu?

Jau 22.g. bija IIHF lēmums, balstoties uz drošības argumentu

Kādēļ 4,5 gadus kopš Ukrainas kara sākuma šis viss neizraisīja šaubas un tagad pēkšņi būtu kas mainījies? Interesanti, ka 22.gadā IIHF pieņēma lēmumu par Krieviju, balstoties uz citām to pašu IIHF statūtu normām, bet pēc būtības par to pašu - drošības politiku. Un šis lēmums toreiz stājās spēkā. Vai šādi lēmumi jau nav spēkā līdz to atcelšanai (ar nokavētu apstrīdēšanas termiņu), vai tos jāpieņem katru gadu vai par katru čempionātu? Kas juridiski ir mainījies starp 2022. un 2026. gadu?

Šī lieta joprojām ir ar daudzām neskaidrībām, tāpēc turpinājums par šo tēmu šajā blogā varētu sekot jau pavisam drīz.

• Tax Stories podkāsta saruna ar Maksimu Jegorovu, ar iespēju klātienē uzdot jautājumus

• Muzikāls pārsteigums

• Tax Stories gada abonementa izloze (Sorainen klientiem joprojām šāds abonements pienākas bez maksas)

• Saviesīgas sarunas

Pieteikšanās (bez maksas): janis.taukacs@sorainen.com

Starp citu, publicētas arī Sorainen Nodokļu Vēstis par oktobri (klientiem pastkastēs - ik mēnesi ir plašāka versija).

4.decembrī pl.9-14 Pullman viesnīcā uzstāsies:

• Prof. Rita de la Feria, Līdzsas un Oksfordas Universitāte - kā veidot taisnīgu nodokļu sistēmu?

• Prof. Philip Baker< Oksfordas Universitāte - kā veidot cilvēktiesībām atbilstošu nodokļu sistēmu?

• Dr. Simon Whitehead - kāda ir jaunākā un svarīgākā ES tiesu prakse par to, kāda uzņēmumu starptautiskā struktūra ir mūsdiernās pieņemama, bet ko ?

• Dr. Aiste Medeliene - ko varam secināt no viņas klienta NEO lietas ES tiesā?

• Lars Kutzner, WTS Vācija, Ķīles Universitāte - kādi ir būtiskākie principi nodokļu krimināllietās, lai uzņēmumu valde sevi pasargātu?

• Dr. Jānis Neimanis, ST tiesnesis - par Latvijas taisnīgas nodokļu sistēmas principiem

• Dr. Māris Jurušs, RTU - vai esošie nodokļu tiesību principi ir piemēroti AI ekonomikas realitātei?

• Dr. Kārlis Ketners - par nodokļu politikas izaicinājumiem nākamajam politikas periodam

• Senatore Diāna Makarova - par aktuālākajām 2026.gada Augstākās tiesas nodokļu lietām

• Pasākumu vadīs Jānis Taukačs

Info par reģistrāciju uz šo konferenci drīz sekos, bet jau rezervējiet šo laiku - būs ļoti interesanti un noderīgi. Runāsim par to, kas no pasaulē notiekošām tendencēm un ES tiesu prakses varētu ietekmēt Latvijas nodokļu politiku 2027. un nākamos gados, un kādi jaunumi gaidāmi nodokļu jomā jaunā sasaukuma Saeimas periodā.

Norvēģijas tiesu lieta

Par ko bija strīds?

Šī gada aprīlī Norvēģijas Augstākā tiesa lēma jautājumu nodokļu lietā, ko nebiju agrāk citur redzējis - vai parasta nodokļu audita laikā nodokļu administrācija drīkst taisīt kopiju uzņēmuma vadītāja telefonam. Administrācijai bija aizdomas par uzņēmuma veiktu izvairīšanos no nodokļiem, bet nebija ne kriminālprocesa, ne arī tiesneša atļaujas. Juridiskais pamatojums šādai darbībai bija normas, kas ir jebkuras valsts likumos - administrācijai ir tiesības pārbaudīt uzņēmuma datus (arhīvus, dokumentus).

Kas ir pārbaudāmie dati?

Skaidrs, ka tie var būt grāmatvedības un attaisnojuma dokumentus saturošie serveri, dokumenti, e-pasti. Taču no šīs lietas izskatās, ka jautājums var būt arī plašāks - kā ar Teams, Zoom transkriptiem, Whatsapp vai Signal saraksti, personīgiem Gmail epastiem? Ja CEO privātajā WhatsApp ir sarakste ar CFO par uzņēmuma nodokļu struktūru, vai tā joprojām ir privāta informācija vai jau uzņēmuma dokuments?

Ko tiesa vēl neskatīja, bet gan jau, ka drīz būs arī šāda lieta

Read more

Kas vēl nav reģistrējušies uz pirmo Tax Stories klātienes pasākumu 6.novembrī pl.13-15 Sorainen birojā (podkāsts ar Maksimu Jegorovu, tīklošanās, iespējams vēl kāds pārsteigums), droši piesakieties - vietas vēl ir: janis.taukacs@sorainen.com.

Īsumā

Liekas vilinoši - atbalstīt darbiniekus ar EUR 700 gadā, ko viņi var tērēt ar šīs vai citas līdzīgas programmas palīdzību. Taču ir kāds iemesls, kādēļ darba devēji kūtri slēdz koplīgumus - šis mehānisms ir likumā stingri regulēts. Tāpēc pēc tam jums pasliktināt vai atcelt šos labumus var būt ārkārtīgi sarežģīti. Tomēr ne neiespējami, ja rūpīgi piestrādāsiet pie līguma teksta, nevis parakstīsiet to, ko jums automātiski piedāvā čats. Gan jau ir iemesls, kādēļ valsts dod šo nodokļu atvieglojumu - lai palīdzētu aizsargāt darbiniekus. Darba tiesību speciālisti, ar kuriem par šo esmu runājis, pret koplīguma slēgšanu tikai nodokļu priekšrocību dēļ izturas visai piesardzīgi. Piemēram, palasiet zemāk, kādas tiesības ir darbinieku pārstāvjiem - vai tiešām jūs visu likumā paredzēto informāciju un tiesības vēlēsieties viņiem dot?

Kādēļ šis temats?

Nē, Bonusukarte nav pēkšņi kļuvusi par šī bloga sponsoru. Taču kāda daiļa šī bloga lasītāja nesen painteresējās par šādu jautājumu un es nespēju viņai atteikt. Ar šī bloga tapšanu man palīdzēja kolēģe Vladislava Gagara. Viņa specializējas fizisko personu nodokļu jautājumos.

Kādus labumus piedāvā Bonusukarte?

Te ir neliels video par to, ko piedāvā Bonusukarte. Cita starpā Bonusukarti iespējams izmantot uzņēmuma darbinieku ēdināšanas, ārstniecības un transporta apmaksai. Šādas kartes pieejamas arī Lietuvā un Igaunijā. Nauda šajā kartē neparādās no zila gaisa - to piešķir darba devējs. Kā zināms, par darba devēja apmaksātiem ēdināšanas izdevumiem iespējasms piemērot nodokļu atvieglojumus līdz EUR 700 gadā uz katru darbinieku (uz 31.decembri). Karte neļauj pirkt neko lieku, kam nedrīkst piemērot nodokļu atvieglojumus. Šos darbinieku labumus neuzskata par ar darbaspēka nodokļiem apliekamiem, ja izpildīti vairāki kritēriji. Viens no tiem - darba devējs ar darbiniekiem noslēguši koplīgumu. Otrs - atbalsts nepārsniedz 5% no algu fonda. Tas, starp citu, nepārklājas ar UIN reprezentācijas un personāla ilgtspējas izdevumiem. Uzņēmumā ir jābūt vismaz 6 darbiniekiem. Pastāv arī citas, mazāk svarīgas prasības.

VID uzziņa

Read more

Pl.13 Sorainen biroja telpās ierakstīsim nākamo podkāstu ar Maksimu Jegorovu, vienu no Latvijā spējīgākajiem biznesa līderiem, bijušo Accenture Ziemeļeiropas uzņēmumu reģiona vadītāju. Varēsiet klātienē piedalīties un uzdot jautājumus, bet pēc ieraksta pie vīna glāzes neformālā atmosfērā - aprunāties gan ar Maksimu, gan savā starpā. Vietas vēl pieejamas gan Tax Stories maksas, gan bezmaksas abonentiem. Pieteikšanās - sūtot e-pastu uz: janis.taukacs@sorainen.com.

Īsumā šajā blogā:

• Kādēļ Grieķija varētu būt viena no interesantākajām vietām tiem, kas apsver iespēju pārcelties citur?

• Tomēr jāatceras, ka bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā. Pēc attiecīgā medusmēneša (kas dažādiem nerezidentu pievilkšanas mehānismiem ir diezgan garš - 7 un 15 gadi), var sekot skarba realitāte ar 44% IIN gandrīz visam (virs EUR 60k).

• Kā nodokļi palīdzēja mainīt Albānijas reliģisko karti?

• Kādi ir piemēri iz dzīves, kas apliecina Grieķijas pelēkās ekonomikas līdera pozīcijas visā ES?

• Kā Grieķija ar tehnoloģiju palīdzību cenšas risināt milzu pelēkās ekonomikas problēmu?

Kāds taksists man izskaidroja, kā nodokļi savulaik palīdzēja mainīt Albānijas reliģisko dalījumu, cits - kāpēc Grieķijā darbiniekam maksā 14 algas un kā daļa no vienas reizēm atceļo atpakaļ pie darba devēja skaidrā naudā. Sāku pārbaudīt, cik no tā visa ir taisnība. Izrādījās, ka aiz taksistu stāstiem slēpjas daudz interesantāks stāsts par valsti, kas:

• cīnās ar milzīgu pelēko ekonomiku, pret kuru veiksmīgākie rezultāti panākti e-rēķinu frontē,

• piedāvā turīgiem ārzemniekiem dažādus interesantus stimulus, lai viņi pārceltos uz Grieķiju:

  • 7% IIN,

  • 50% IIN atbrīvojumu vai

  • €100 000 nodokli neatkarīgi no miljoniem lieliem ārvalstu ienākumiem.

Krētas šoferu stāsti

Albānija

Read more

Paldies par balsojumu. Šobrīd izskatās, ka eksperiments notiks. Tātad, piektdien, 6.novembrī Sorainen telpās (Antonijas 21, Magdalēnas Kvartālā) pl.13 būs podkāsta ieraksts ar Accenture ex Ziemeļeiropas CEO Maksimu Jegorovu. Centrālās tēmas - par to, kā no Latvijas iespējams vadīt vienu no pasaulē lielākajiem IT uzņēmumiem, kādēļ Maksims pārcēlās dzīvot uz Zviedriju, kā tagad viņa AI bizness mēģina palīdzēt izaugt citiem Latvijas biznesiem. Klausītājiem būs iespēja klātienē uzdot jautājumus, bet pēc ieraksta būs neformālu sarunu iespēja pie vīna glāzes. Atgādināšu, ka nu jau divas ‘Nodokļu stāstu’ sarunas translējusi arī TV4 un plāno turpināt to darīt. Vēl ir ideja papildināt ar laiku šos pasākumus ar nelielu klasiskās mūzikas priekšnesumu, bet vēl ne šoreiz.

Lūdzu reģistrējieties te:

Vietu skaits ir paredzēts vien ap 20, tā kā varēs piedalīties tie, kas pirmie pieteiksies (tomēr, ja pieteiksies dalībnieku vairāk kā vietu, priekšroka būs Nodokļu stāstu maksas abonentiem). Pieteikties varat, sūtot vārdu, uzvārdu, tel.nr. un uzņēmuma nosaukumu (ja pārstāvat): janis.taukacs@sorainen.com.

4.decembrī - konference “Latvijas nodokļi 2027.g. un pēc tam”

Jau savas uzstāšanās apstiprinājuši nodokļu tiesību profesori Rita de la Feria (par nesen viņas izdoto grāmatu par nodokļu sistēmu godīgumu), Philip Baker (par nodokļu sistēmu cilvēktiesību aspektiem) un dr. Simon Whitehead (par 15.oktobra ES tiesas spriedumu Lietuvas uzņēmuma Neo lietā, sk tālāk šo blogu par šīs lietas būtību; viņa uzruna būs vērsta us ES tiesu praksi kopumā - kā tagad uzņēmumiem veidot starptautiskas grupas). Ar nodokļu aktualitātēm iepazīstinās arī Sorainen pieredzējušākie nodokļu eksperti. Plāns ir uzdot toni jaunā sasaukuma Saeimas deputātiem un uzņēmējiem par to, kas varētu būt gaidāms jaunajā gadā Latvijā, ņemot vērā pasaulē aktuālākās nodokļu tendences. Atzīmējiet laiku starp pl.9 un 14 savos kalendāros. Sīkāka informācija sekos.

Visbeidzot

Paldies kādai no abonentēm, kas vakar ieteica vērtīgu uzlabojumu, pie kā centīšos turpmāk pieturēties - aizņemtiem lasītājiem (kas droši vien ir visi) būtu vērtīgi bloga sākumā uztaisīt executive summary par bloga saturu, lai ātri varētu saprast vai attiecīgais temats ir aktuāls. Droši iesakiet arī citus vēlamos uzlabojumus.

Īsumā

1. Neo lieta ir par to, ka VID ir tiesības vērtēt visas uzņēmumu grupas ļaunprātīgumu, kad nauda aizplūst no ES dalībvalsts uz citu grupas uzņēmumu (kam ir ekonomiskā būtība).

2. ES tiesa noteica grupas mākslīguma kritērijus (būtībā - naudas nokļūšanai no operatīvā biznesa cauri visai struktūrai pie PLG, pat ja pa vidu ir cits operatīvais bizness).

3. Paliek jautājums - vai ļaunprātīgu nodomu jāpierāda kā papildus kritēriju vai tas jau ir pierādīts, izpildoties mākslīguma kritērijiem.

4. Nav svarīgi vai Lietuvas izmaksātājs varēja zināt par maksājuma Kipras mātei tālāko likteni.

5. Šī lieta ir labs atgādinājums - vai jums tiešām nepieciešami visi grupā esošie uzņēmumi un vai tiem ir ekonomiskā būtība? Labprāt palīdzēšu šo pavērtēt un nepieciešamības gadījumā efektīvi tikt vaļā no liekiem posmiem Latvijā vai ārzemēs.

Par Neo lietas būtību

Read more

Problēma

Kāda dāma noslēdza īres līgumu. Paralēli tam puses vienojās daļu īres maksas maksāt skaidrā naudā. Arī drošības depozīts iemaksāts skaidrucī. Kādas tam ir sekas? It kā sīks jautājums, bet tas izrādījās sistēmisks. Turklāt, saistīts ar VID un nodokļiem. Izīrētājs nepiekrīt atmaksāt drošības depozītu, kas īrniecei ir būtiska summa. No šādām sekām īrniece var nebūt pasargāta arī, ja neko nemaksātu skaidrā naudā. Izīrētājs neatmaksā, piesienoties pie dažādiem sīkumiem, ko vajadzētu ‘remontēt’, kas man šķiet ikdienišķs nolietojums. Beigās īrniece savu naudu saņēma atpakaļ. Pēc advokāta iesaistīšanas. Īres maksām pieaugot īrnieku risks paliks arvien lielāks.

Ko darīt?

Read more

Sods - 200%?

Ukrainas Augstākā tiesa vērsās ECT ar lūgumu sniegt viedokli par gadījumu, kur par nodokļu tiesību pārkāpumu piemērots sods 200% apmērā no pārdoto preču vērtības. Kopumā šāds uzrēķins aptuveni 3x pārsniedza uzņēmuma aktīvu vērtību. Tādēļ uzņēmums tiesā apstrīdēja soda samērīgumu. Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas (ECK) 16.protokols dod valstu augstākajām tiesām šādu iespēju - konsultēties par ECK piemērošanu. Šajā gadījumā Ukrainas Augstākā tiesa ne vien interesējās par šāda soda samērīgumu, bet arī par to vai tiesa drīkst samazināt soda apmēru, ja likums neparedz samazināšanas iespēju, ja konstatēts, ka sods ir nesamērīgs.

Sodi pie mums

Lai gan vispārējā gadījumā par nodokļu tiesību pārkāpumiem sodi ir 20-30% apmērā, par algas nodokļu pārkāpumu vai nereģistrētu saimniecisko darbību sods var sasniegt 100%, bet par dabas resursu nodokļa pārkāpumiem - 1000% apmēru (tas, gan, ir formulēts kā nodoklis 10x apmērā). Atkārtota pārkāpuma gadījumā soda naudu iespējams divkāršot. Soda naudu likums paredz arī samazināt (ja persona sadarbojas ar VID vai noslēdz izlīgumu).

VID sodu automatizēšanas problēma

Turklāt, klusiņām top likuma grozījumi par nodokļu sankciju automātisku piemērošanu, kas veido papildus aspektu par minētā ECT viedokļa aktualitāti. Un šajā sakarā redzu būtisku konstitucionālu problēmu, ko 2021.g. noteikusi Satversmes tiesa un kas nav nemaz atspoguļota likumprojekta anotācijā.

Tiesības uz īpašumu

Norma, kuru vērtēja ECT, bija ECK paredzētās tiesības uz īpašumu. Starp citu, tieši uz šādas normas pamata nu jau pirms daudziem gadiem uzvarējām kādam klientam lietu Satversmes tiesā, kad valsts ar vienu spalvas vilcienu paņēma sev laikus neatprasītās PVN pārmaksas.

ECT viedoklis

Read more

Nebūtu brīnums, ja J.K.Roulingas Harija Potera skolas iedvesma nāktu no Prāgas.

Nejauša atkalredzēšanās

Nejauši iemaldījos Kafkas muzejā. Prāgā vispār ir grūti aizbēgt no Kafkas. Viņa vārdu nes muzejs, pieminekļi un pat milzu rotējoša metāla galva pilsētas centrā. Tomēr Kafka nebija tikai rakstnieks. Viņš bija jurists, ierēdnis un apdrošināšanas speciālists. Pēc doktora grāda iegūšanas viņš gadu gāja praksē Prāgas tiesā. Lai gan viņš pelnīja maizi kā jurists un lepojās ar saviem karjeras panākumiem, sirdij svarīga bija tik viena nodarbe - literatūra. Kafka, protams, nerakstīja par nodokļiem. Viņš rakstīja par cilvēku, kurš cenšas saprast sistēmu. Tāpēc, simts gadus vēlāk, viņš joprojām šķiet pārsteidzoši aktuāls arī tādam nodokļu advokātam kā man.

Kafka Prāgā ir vai ik uz stūra, kopā ar visādiem tūristiem.

Process

Esmu lasījis Kafkas ‘Procesu’. Par it kā absurdu scenāriju, kā cilvēks nokļuvis valsts tiesu sistēmas žņaugos, bet viņš īsti nesaprot ne apsūdzību, ne procedūru, ne to, kā sistēmā orientēties. Jo vairāk viņš mēģina rast skaidrību, jo sarežģītāka un nesaprotamāka sistēma šķiet. Dažreiz šķiet, ka Kafka labāk par jebkuru citu ir aprakstījis to sajūtu, ko cilvēki mēdz piedzīvot saistībā ar birokrātiju. To pašu tikpat labi varētu attiecināt arī uz nodokļu sistēmas sarežģītību. Piemēram, manā lietvedībā nav neviena nodokļu strīda, kur klients saprastu nodokļu administrācijas viedokli tā, lai tam varētu piekrist. Jau rakstīju, ka, piemēram, krimināllietās Nodokļu policija no VID saņem t.s. Nodokļu aprēķinu, kam apsūdzētais ilgstoši netiek klāt, lai varētu ar to un tā pirmdokumentiem iepazīties, lai varētu sevi pilnvērtīgi aizstāvēt.

Foto: Procesa manuskripta pirmā lapa.

Kafkaesks

Read more

Read more

Latvija

Latvijā viss vienkārši. Pats esmu to uz sevi pārbaudījis. Ieliec naudu ieguldījuma kontā, nopērc ar to obligācijas, kontā visu periodu krīt iekšā iepriekš noteiktie procenti un beigās arī pamatsumma. Ja obligācija pirkta caur ieguldījuma kontu, procenti kontā nonāks bez nodokļa - to varēsiet maksāt ieguldījuma konta ierastajā kārtībā. Par ‘parasto režīmu’ laikam pat nav vērts rakstīt, jo nestādos priekšā iemeslu, kādēļ neizmantot ieguldījuma konta režīmu.

Lietuva

Labvēlīgāka nodokļu konvencija

Ja iegādājos Lietuvas uzņēmuma izlaistas obligācijas, regulējums atšķirsies no Igaunijas uzņēmumu izlaisto obligāciju regulējuma. Dēļ nodokļu konvencijas - tā ar Lietuvu ir labvēlīgāka, kā ar Igauniju, jo paredz procentu aplikšanu tikai to saņēmēja valstī - Latvijā. Tas nozīmē, ka Lietuvā emitents nedrīkstētu piemērot ieturējuma nodokli uz procentiem. Taču rezultāts nereti ir nelabvēlīgāks, kā Igaunijas obligācijām.

Kādēļ Lietuva ir neizdevīgāka?

Read more

Sarunas pēcgarša

Divas būtiskākās pārmaiņas

Ir plāns IIN likumu pilnībā pārstrādāt. Tā minēja Saeimas deputāts (LPV, divu IIN likuma grozījumu projektu referents Saeimā) Tax Stories tiešraidē, kur galvenās pārmaiņas būs:

1. 10% un IIN amnestija kripto, kā arī iespēja tirgoties ar kripto caur ieguldījuma konta režīmu;

2. exit tax tiem, kam ir ieguldījuma konts: paredzēts ieviest IIN uz visiem aktīviem uz nodokļu rezidences maiņas brīdi.

Cik gatavi šķiet abi projekti?

Ja sarunas ar Kristapu gaitā radās sajūta, ka kripto IIN jautājums ies uz priekšu, tad ‘exit tax’ IIN jautājums vēl šķiet zaļš un lielā miglā tīts, jo neatbildētu jautājumu ir daudz, kā redzējāt. Par kripto šķiet loģiski, jo DAC8 direktīva ar jauno gadu iedarbinās ziņošanas mehānismu par kripto biržās veiktajiem darījumiem. Lai gan ziņošana sāksies vien nākamgad, normas jau ir spēkā kopš 2026.g. sākuma un 27.g. biržas visā Eiropā ziņos nodokļu administrācijām par 26.g. darījumiem.

Abiem likumprojektiem ir Budžeta komisijas atbalsts

Abiem likumprojektiem statuss ir, ka tie 22/9/26 ir atbalstīti Saeimas Budžeta komisijā un uzsākuši ceļu cauri parlamenta līkločiem. No vēlēšanu rezultātiem redzams, ka diez vai prognozējama strauja uzņemtā kursa uz šo projektu pieņemšanu maiņa. Jāpiebilst, tik, ka pārējie (ne-kripto) grozījumi ir visai apjomīgi un tos virza FM. FM virzītie priekšlikumi, kā likums, parasti tiek galu galā arī pieņemti. Tagad par visu pēc kārtas.

Read more

Charles de Gaulle lidostas uzgaidāmā telpā vēl uz rīta saules apspīdētajiem monitoriem Reno redzēja, ka viņa lidmašīnai palikusi aptuveni stunda līdz iekāpšanai. Reno apsēdās telpas stūrī un izņēma no kabatas telefonu, lai uzsistu ātru Whatsapp ziņu: “Labrīt Mariss, man viss kārtībā. Drīz iekāpšana. Vēl viena stunda un būšu ārpus Eiropas. Pasu kontrole bija bez starpgadījumiem. Ja sanāk, padomā par sekojošiem uzdevumiem.

1. Jānoskaidro patiesību par Fēliksu

2. Jāattīra manu vārdu

3. Jāsaprot, ko atslēdz parole

4. Jānoskaidro, kas ir Arhitekts un AD?

5. Jāaptur astoņkāji

6. Jāsaprot Fēliksa atstātās spēles noteikumus - kas un kā kļūs par mantinieku?

7. Vai Helēna vēlas man palīdzēt vai izmantot?

8. Kā dabūt Luija izkrāpto naudu atpakaļ Fišam?

9. Vai Fišs ir lietas kursā par 14 miljardiem?

10. Kurš pēc 26 dienām iegūs tiesības izvēlēties 14 miljardu impērijas nākotni?”

Reno telefonā parādījās trīs punktiņi, pēc kuriem drīz parādījās atbilde: “Tagad galvenais Tevi dabūt ārpus Eiropas, lai mēs šo visu paspētu atšķetināt. Pēc maniem aprēķiniem tev izlidošana paredzēta tieši divas stundas pirms tevi sāks visur meklēt. Ja tevi aizturēs, mēs vairs nekontrolēsim, pie kā nonāks Fēliksa telefons. Mēs zinājām, ka Fēliksam nekā netrūkst, bet kā tu domā, no kurienes Fēliksam tāda impērija?”

Read more

Dāvis Siksnāns no Cēsīm ir Mapon CEO, Printful līdzdibinātājs un bijušais CEO gandrīz 10 gadus. Viņa pārziņā ir arī mātes kompānijas – DraugiemCapital.com investīcijas. Viņš ir arī PrimePrometics valdē. E-komercijas eksperts, investors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Ar Dāvi aprunājāmies par sekojošām tēmām.

• kā Dāvis nokļuva ‘Forbes 30 under 30’ sarakstā?

• kas ir Dāvja iedvesmas avoti?

• Dāvis piekrīt ‘darba - dzīves harmonijai’; ko tas nozīmē?

• jau no 17 gadu vecuma Dāvis seko David Allen grāmatā Getting Things Done aprakstītajai produktivitātes sistēmai un prezentē to visiem jaunajiem darbiniekiem. Ar produktivitāti rodas vairāk brīva laika radošumam.

• Tīņa vecumā Dāvim bija definēti mērķi vienā dokumentā.

• Pasaulē starp 100 milj. uzņēmumu pēc apgrozījuma Printful bija starp lielākajiem 17k!

• Dāvis pārsvarā investē Baltijas valstu uzņēmumos.

• Ja miljardieris Jaan Tallinn Igaunijā iedegas par kādu ideju, viņa spējas atbalstīt šo ideju nereti ir lielākas, kā attiecīgajai ministrijai.

• Kā vēl varētu atbalstīt startup vides izaugsmi?

• 25-30 uzņēmumi gadā kvalificējas startup darbaspēka nodokļu atlaidēm (iespējams pat uz 1/2 samazināt darbaspēka nodokļus, ja pierāda inovāciju).

• Nepareizi, ka pensiju fondu ieguldījumi aizplūst prom no Latvijas tirgus. Būtu jādomā, kā kompensēt risku par investīcijām Latvijā, ne ASV.

• Ir grūti piesaistīt talantīgus cilvēkus no ārzemēm, it sevišķi dēļ Solidaritātes nodokļa. Bez šādiem talantiem no ārzemēm grūti attīstīt uzņēmumus, kas konkurē pasaulē.

• Lielākā daļa cilvēku kapitālu no SIA/AS akciju pārdošanas vēlas reinvestēt. Tādēļ ieguldījuma konta režīmu varētu paplašināt arī uz privātām akcijām un aplikt tikai to, ko cilvēks pārnes uz patēriņu.

• Vai Latvijā jāievieš turīguma nodokli?

• Ja palielina nodokļus, pretī jābūt efektīvai to izmantošanai.

• 2025.gada nodokļu reformas efekts bija, ka arvien vairāk cilvēku iegulda caur uzņēmumiem, ne privāti.

• Kāda ir Dāvja privāto investīciju stratēģija?

• Ar ko nodarbojas Mapon un PrimePrometics? Pēdējam pirms 4 gadiem apgrozījums bija zem 10 milj., bet pagājušā gadā jau virs 100 milj. Liela daļa nopelnu ir dēļ advancētas marketinga (uz AI balstītas) stratēģijas.

• Kā vislabāk iekļūt citu valstu tirgos? YouTube ir arī Dāvja prezentācija par šo tēmu. Palīdzēja podkāsti, grāmatas, pat vietējie latvieši, kas saprot tirgu.

• Printful, kamēr Dāvis bija tur CEO, bija 10 ražotnes dažādās pasaules valstīs.

• Eiropā M&A darījumi palielina ātrumu ieiešanai citu valstu tirgos.

• Kā AI palīdz ieiet citu valstu tirgos?

• Kandidāti ar AI pielāgo CV vakancei. Tāpēc uz CV vairs nevar paļauties. Tāpēc Dāvis izmanto Testlify rīku intervijām.

• Kādēļ Dāvis nepiekrīt Patty McCord sauklim ‘hire adults’ (ņem darbā pieaugušos).

• Kādi ir Dāvja galvenie menedžmenta principi?

  • Dāvis iekšēji izplata uzņēmumā 2 lpp dokumentu ‘how I manage?’ (kādi ir mani vadības principi?).

  • Viņš arī iesaka citiem vadītājiem uzņēmumā tādu veidot. Lai komanda zin, kā ar viņiem sastrādāties, kā vadītājiem. Visi laiku šo dokumentu jāatjauno.

  • Ar AI palīdzību Dāvis uz reāla piemēra bāzes ģenerēja anonimizētu darba standartu, kā viņš vēlas, lai darbinieki uzņēmumā operē.

• Kādēļ Dāvis seko ‘Tax Stories’ blogiem un podkāstiem Substack?

Kas trastu lācītim vēderā?

Trasts būtībā ir parasts līgums. Pēc aktīvu nodošanas trastam dibinātājs parasti zaudē pār šiem aktīviem īpašuma tiesības un tādējādi arī - kontroli. Aktīvi nonāk pārvaldnieka rīcībā, kas darbojas dibinātāja noteikto labuma guvēju interesēs. Tomēr, pārvaldniekam rīcību ierobežo dibinātāja veidoti noteikumi. Trastā var ietilpt dibinātāja sākotnēji ieguldītie aktīvi, vēlākie ieguldījumi, ieguldījumu ienākumi un realizētā peļņa no aktīvu atsavināšanas. Būtiski, ka mantošanas gadījumā īpašuma tiesības nemainās - dibinātājs tādējādi jau par visu būs parūpējies jau laikus. Citās valstīs pēc līdzīga principa darbojas fondi (tie nav investīciju fondi, bet vairāk līdzīgi mūsu nodibinājumiem). Trasti un fondi mēdz būt ļoti dažādi. Piemēram ir tādi, kas ir fiskāli caurspīdīgi (nemaksā savā mītnes zemē nodokļus) un ir tādi, kas ir nodokļu maksātājs.

Kādēļ nepieciešams trasts?

To vēsturiski izmantoja, kad persona devās karā un nodeva instrukcijas pārvaldniekam - ko darīt ar viņa mantu kamēr viņš karo un ja no kara neatgriezīsies. Mūsdienās trastus visbiežāk izmanto, lai nodrošinātu biznesa u.c. mantas pārmantojamību un izvairītos no Maligina ģimenes u.tml. drāmām.

Parasti darbojošās personas

Read more

Reno patika viesnīcās vērot brokastotājus. Ritz, protams, kontingents bija savādāks, kā zemākas klases viesnīcās. Taču divas kategorijas bija acīmredzamas. Tie bija biznesmeņi, kas paralēli kafijai un kruasāniem telefonos lasīja e-pastus vai jaunākās ziņas, kas pa nakti notikušas okeāna otrā pusē. Otra kategorija bija tūristi no Ķīnas. Viņi Eiropieša ausij izklausījās skaļi un haotiski. Arī Reno pats blakus savai kafijai un angļu brokastīm bija iegrimis jaunāko Financial Timesziņu izpētē. Viens no šodienas FT centrālajiem virsrakstiem bija: “Pasaules bagātākās ģimenes pārceļ savus aktīvus uz mūžīgo trastu struktūrām.” Reno pie sevis nodomāja: ‘Nemirstības struktūra..’, kad pēkšņi iezvanījās telefons.

“Vai ir jau kādas ziņas no Helēnas?” Mariss izklausījās nepacietīgs.

“Nē, mēs sarunajām satikties tepat Parīzē, kad viņa šodien būs atpakaļ. Kā tavā pusē - vai Rīgā viss mierīgi?” Reno centās izklausīties ne īpaši satraukts.

“Nekas īpašs. Tikai domāju par tevi - ko darīsi ar pārvietošanās ierobežojumiem?”

“Nekādu ierobežojumu jau pagaidām droši vien nav. Ja varu ticēt Edgaram, tad tie varētu rasties rīt ap pusdienlaiku.”

“Vai tev ir plāns?”

“Man uz laiku jāpazūd, līdz atradīsim Luija naudu un attīrīsim Fēliksa vārdu no apmelojumiem.”

“Un līdz ar to - arī tevi.”

“Jā, es nebūtu bēdīgs, ja vis šis murgs reiz beigtos. Vai tev ir idejas, kur es varētu nozust, lai uz kādu laiku neviens man netraucētu pastrādāt ar Fēliksa failiem un to paroli, Mariss?”

“Es par to biju domājis. Tev vajadzīga vieta, kas nav Eiropā, jo rīt pēcpusdienā jau cauri lidostām doties kaut kur būtu bīstami. Man ir izvēlēta vieta un es tev vakarā pārsūtīšu avio biļetes. Par visu jau esmu parūpējies. Tev tik rīt ap 8 no rīta jābūt Charles de Gaulle lidostā.”

“Tu esi zelts. Nezinu, ko es bez tevis būtu darījis,” Reno neslēpa savu sajūsmu par draugu.

“Viss ok. Jā, par to paroli. Vai tev jau ir aizdomas, kas notiek ar tiem Fēliksa īpašumiem pēc viņa nāves?”

“Tu gribēji teikt - Aleksa Džonsa īpašumiem? Fēliksam jau tik pieder bizness Latvijā, atceries?”

“Reno, tu labi zini, ka tie nav ne Fēliksa, ne Aleksa īpašumi. Tie pieder diviem trastiem. Starp citu, kādēļ viņam bija vajadzīgi divi trasti?”

Read more

Grāmatas

Angela Duckworth bija panākumiem bagāta grāmata Grit, kur viņa pētīja panākumus, kas viņasprāt atkarīgi no aizrautības un izturības - gadiem ilga darba nākotnes rezultāta vārdā. Viņa proponēja dzīvot dzīvi kā maratonu, ne sprintu. Te viņa 6 minūtēs izstāsta pamata ideju. Toreiz viņa šajā TED Talk teica, ka viņa nezin, kā cilvēkiem veidot motivāciju domāt ilgtermiņā. Viņas jaunā grāmata - Situated ir mēģinājums sniegt atbildi - rezultāts kļūst būtiski atšķirīgs no situācijas maiņas vien.

Slikto jānoslēpj, labo jātur acu priekšā

Piemēram, arī izdegšanas vai personīgo attiecību problēmu risinājums var nākt no situācijas maiņas, ne sevis mainīšanas. Arī nelāgi ieradumi attiecībā uz uzkodām vai soctīklu virpināšanu telefonā var būt atkarīgi no situācijas maiņas. Telefonu vakarā jānoliek tā patālāk, uzkodas jānoslēpj, grāmatu un krosenes jānoliek acu priekšā.

Jāizdrukā mērķus

Read more

Kāds no klausītājiem Helsinkos ieteica padomāt par skaņu. Te nu mēs esam - atpakaļ pie stacionārākiem mikrofoniem. Droši komentējiet, kā tagad ar skaņu un varbūt ir vēl kādi ieteikumi - vienmēr esmu priecīgs par tiem uzzināt.

Kaspars Peisenieks

ir viens no atpazīstamākajiem investīciju ekspertiem Latvijā. Viņš ir strādājis vairākās bankās, vadījis Investoru Klubu un studējis finanses Šveicē. Tagad viņš ir finanšu analītiķis: ‘Baltijas akcijas un obligācijas’ – semināru un Substack konta satura veidotājs. Ar Kasparu runājām par sekojošām tēmām:

Par ģeopolitiku

• ārvalstnieku ieguldījumiem Baltijā;

• ģeopolitiskiem riskiem;

• kādēļ var būt izdevīgāk ieguldīt Baltijā, nevis ārzemēs?

• kā sabalansēt ieguldījumu riskus ar ieguvumiem?

Par Spāniju

• pārcelšanos dzīvot uz Spāniju - kādēļ, kādi bija praktiskie izaicinājumi un ieguvumi;

• Spānijas un Latvijas nodokļu sistēmu salīdzinājums, cik Kaspars ar to ir saskāries;

  • likmju atšķirības nav tik būtiskas;

  • ir izteiktāka progresivitāte, arī turīguma nodoklis;

  • Latvijā ir salīdzinoši vienkārši;

  • it īpaši ieguldījuma konta sistēma Latvijā ir ļoti ērta - Spānijā tādas nav;

• Spānijā bieži neredz tādu motivāciju strādāt, kā pie mums - tur vairāk novērtē brīvo laiku sev un ģimenei;

Par karjeru

• kas Kasparam bija izšķirošais pavērsiens, lai kļūtu par viedokļa līderi finanšu jomā;

• nedaudz par 5 mēnešu pieredzi Lihtenšteinā;

• kas ir Kaspara iedvesmas avoti; t.sk. Grant Williams;

• par Kaspara dalību Investoru Klubā;

• 3 dienu investoru festivālu Igaunijā;

• par Kaspara Substack konta uzsākšanas iemesliem;

• kas atrodams Kaspara un Kristapa Pētersona kopīgi veidotajā podkāstā KP2 investīcijas;

Par finansēm un ekonomiku

• vai vajadzētu pensiju 2.līmeņa naudu dot pārvaldīt iedzīvotājiem?

• finanšu pratība ir būtiskāks iemesls lieliem kontu atlikumiem, nevis neizlēmībai;

• kādi ir Kaspara investēšanas principi savām investīcijām?

• ko nozīmē FIRE piegājiens investēšanai un kādēļ tas nav labs mehānisms?

• kādas ir tipiskās kļūdas, ieguldot Baltijas tirgos?

• Kaspars pasniedz ES daļēji finansētus kursus par investīcijām;

• ar AI rīkiem var saņemt daudz finašu pratības informāciju; kādos gadījumos ar AI atbildēm varētu nepietikt lēmuma pieņemšanai?

Priekšvēsture

Viss sākās (vismaz man ir tādas aizdomas).. ar šiem blogiem, kuros pasūdzējos, ka šī brīža mikro-biznesa (saimnieciskās darbības ieņēmuma konta, kur nodokli noņem automātiski no visām kontā ienākošām summām) nodokļa sistēma stagnē. Un kādēļ stagnē - tai ir divas problēmas:

1. 25% nodokļa likme ir pārāk liela,

2. reģistrācija sistēmai VID ir pārāk sarežģīta.

Pasūdzēšanās atrada dzirdīgas ausis šī bloga lasītājas un Apvienotā Saraksta deputātes Aivas Vīksnas personā, kas entuziastiski centās šo problēmu koriģēt. Viņai izdevās, bet, diemžēl, pagaidām tikai daļēji.

Kas paredzēts grozījumos?

Read more

Rahaf Harfoush pēta, kā tehnoloģijas ietekmē cilvēku uzvedību.

Replika

Viņa uzstājās ar interesantu stāstu par AI platformu Replika, kur cilvēki var izveidot savu mākslīgo sarunu partneri. Ja atvērsiet platformu, redzēsiet, ka to lieto vairāk kā 42 miljoni! Sākotnēji šī platforma pieļāva arī seksuāla rakstura diskusijas. Kad ES ierobežojumu dēļ to piegrieza, daudziem platformas lietotājiem sākās psiholoģiska rakstura problēmas. Tomēr, ja pareizi atceros kaut kad redzēto statistiku, daudzus cilvēkus nomāc vientulība un šiem cilvēkiem kaut vai parunāšanās ar datoru var būt solis tuvāk sirdsmieram. Daudziem tas palīdzot arī veidot dzīvās sarunas ar cilvēkiem. Esot jau restorāni, kur cilvēki iet vakariņās kopā ar šādu AI sarunu biedru. Kuram vienmēr ir laiks, iejūtība, uzmanība tikai un vienīgi priekš tevis. Šai slaidā redzami arī citi līdzīgi AI rīki. Tie nekad neatceļ tikšanos, nestrīdas pretī un vienmēr atbild.

Konfidencialitāte

Read more