Jau ilgāku laiku praksē redzētas situācijas, kur šo likuma caurumu izmanto ļaunprātīgi. Tam nepieciešami tikai 3 vienkārši soļi. Proti, to izmanto situācijās, kas diez vai atbilst likumdevēja mērķiem.

1. solis. Akcijas/daļas ieliekam holdingā

Read more

Ar Raivi aprunājāmies par:

• viņa ilgdzīvošanas (biohacking) principiem;

• kas ir līdzestība?

• kāpēc pievēršanās miega jautājumiem ir svarīgi arī uzņēmumiem?

• kādēļ Raivis ar 1,81m augumu mēģina iedankot bumbu grozā 3,05m augstumā?

• kā Raivim izdevās satikties ar Tim Ferris?

• vai cilvēki kļūst virspusīgāki, kad īsi video klipi aizstāj grāmatu lasīšanu?

• kā un ar kādu motivāciju Raivis pieņēma lēmumu kļūt no darbinieka par biznesmeni?

• cik lielam vajadzētu būt drošības spilvenam?

• kāda bijusi Raivja pieredze, saziņā ar VID un muitu?

• kādas pazīmes liecina par labu pakalpojumu sniedzēju, t.sk. nodokļu konsultantu?

Atvainojos par nenofokusētu video kvalitāti. Kļūdas dažreiz gadās, kad ar visu podkāsta veidošanu nodarbojas tik viens cilvēks, turklāt - advokāts.

Read more

Tiešo nodokļu vienkāršošanas plāns

Tāpat pie svaigākajiem jaunumiem izceļams Īrijas ES prezidentūras (2026.g. 2.pusgadā) paziņojums, ka tā vēlas vienkāršot ES tiešo nodokļu regulējumu. Jau sen zināms, ka praksē daudzās ES dalībvalstīs piemēro ieturējuma nodokļus, aizbildinoties ar dažādu administratīvo priekšnoteikumu izpildīšanu, lai piemērotu direktīvas atbrīvojumus. Nereti šie priekšnoteikumi ir tik sarežģīti izpildāmi, ka atbrīvojumu no nodokļiem tā arī nepiemēro. Cerams, ka Īrijai izdosies šo panākt. Plānots virzīt arī tabakas nodokļa direktīvu, lai vairāk harmonizētu šo akcīzi visā ES.

Novēloti PVN rēķini - atkal ES tiesā

Read more

Plašāk par muitas lietām Tax Stories podkāstā runājām ar Muitas vadītāju Raimondu Zukuli.

TAXUD vadlīnijas

ES ir publiskojusi attiecīgās vadlīnijas par šo jaunumu piemērošanu e-komercijā. Tās attiecas tikai uz muitu, bet ne PVN piemērošanas kārtību. EUR 3 nodeva paredzēta uz pagaidu termiņu - līdz 1.7.2028.

Kurām piegādēm jāpiemēro nodevu?

Read more

Tik daudz aizraujošu notikumu vakar - FIFA Pasaules Kausa futbolā atklāšana; New York Knicks maģiskā atspēlēšanās no -29 fināla 3.ceturtdaļā un Bārklija emocionālā apsaukāšanās, ka San Antonio Spurs ir dumjākā komanda civilizācijas vēsturē. Tomēr mans vakardienas spilgtākais notikums bija Dailes teātra izrādes Rīkojums Nr.2 ģenerālmēģinājums, kur uz skatuves pārnestas Zatlera cīņas epizodes ar oligarhiem Šķēli, Lembergu un Šleseru. Par šo izrādi gan jau daudz vēl dzirdēsim priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē.

10% MUN uzvaras gājiens pagaidām turpinās

Kāpēc esošā sistēma buksē?

Visbeidzot, vakar saņēmu uzaicinājumu nākamnedēļ piedalīties Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kur plānots diskutēt par grozījumiem MUN SDI automātiskā konta sistēmā, jo sanāca tā, ka piedalījos šīs idejas tapšanā. Šobrīd sistēma paredz, ka no kontā saņemtās naudas automātiski novelk nodokli un pārējo cilvēks var lietot. Taču dēļ augstās likmes un sarežģītās reģistrācijas VID kārtības šo sistēmu lieto gaužām maz cilvēku un tādēļ to apkalpo tikai viena banka.

Kas mainīsies?

Jaunā sistēma paredzēs 2 būtiskas pārmaiņas, kas varētu būtiski paplašināt lietotāju skaitu:

1. likmes samazināšana no 25% uz 10%;

2. reģistrācija sistēmai notiks tikai ar attiecīgā konta atvēršanu - VID reģistrācija nebūs nepieciešama; par konta atvēršanu banka paziņos VID.

Vajadzētu EUR 50k limitu, ne 25k

Pagaidām, gan, izskatās, ka tiek virzīts projekts par 25 000 limitu. Taču nav skaidrs, kādēļ veidot jaunu limitu, ja MUN limits ir jau novienādots ar PVN limitu - 50k. Nevajadzētu sarežģīt sistēmu - lai visam ir vienots limits. Tas nav arī pārāk liels, ja salīdzinām ar EUR 300 000 limitu Lietuvā, kam piemēro mazo uzņēmumu samazināto UIN (7%) likmi.

Bet nu pie lietas

Nekustamais - saimnieciskai darbībai vai IK

Read more

Esmu lepns, ka Latvijā ir tādi inteliģenti cilvēki, kā Jurijs Spiridonovs. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (EBRD) valdes padomnieks un Latvijas pārstāvis, ekonomikas zinātņu doktors, RISEBA asociētais profesors, vecākais pētnieks Latvijas Zinātņu Akadēmijā, ar plašu pieredzi valsts pārvaldē. Atziņas no iespaidīgās EBRD Biznesa Foruma nedēļas Rīgā varat lasīt te.

• Tikko aizvadītais EBRD Biznesa Forums Latvijā (ar 2100+ delegātiem no 77 valstīm) bija lielākais biznesa pasākums, kāds jebkad Latvijā noticis. Tas radīja spēcīgu emocionālu sasaisti ar Latviju, kas ir svarīgi investīciju piesaistei.

• Nīderlandes karaliene Maxima, Lielbritānijas, Ukrainas, Baltijas finanšu ministru dalība nodrošināja sarunu augstākā līmeņa kvalitāti.

• Jurijs strādājis pēdējos divus gadus pie šī pasākuma gatavošanas, pēdējā laikā pat 18h dienā bez brīvdienām.

• Jurijs arī padalījās, ko praktiski nozīmēja, ka 6 dienas pirms konferences mainījās valdība.

• Kāds labums no tā visa ir Latvijas biznesam?

• Kādos gadījumos EBRD var palīdzēt uzņēmumiem? Tas var būt ieguldījums kapitālā, kredīts, dalība obligāciju emisijā lielos projektos, vēlams - sākot ar EUR 10 milj.;

• EBRD ir AAA reitings, kuras iesaiste var dot kvalitātes zīmogu uzņēmumam;

• Latvijā nav daudz EBRD projektu, jo te vide ir sadrumstalota; Latvijas vadība nav redzēta regulārās investīciju roadshow sanāksmēs Londonā;

• EBRD Biznesa Forums bija magnētiskā rezonanse valsts pārvaidei;

• Pēdējā nodokļu reforma bija laba ar to, ka FM daudz runāja ar biznesu, asociācijām, pirms pieņēma lēmumus.

• Nodokļu sistēma nekad nebūs vienkārša, jo tā paredz daudz izņēmumus un atvieglojumus.

• Visu skolu programmās jābūt, ka skolniekiem jāsaprot nodokļu pamatprincipi. Iespējams, jaunais 5 sēriju ‘Nodokļu stāstu’ seriāls varētu skolām ar šo palīdzēt. Latvijas Universitāte jau palūdza atļauju to izmantot savā mācību programmā.

• Attieksme nodokļu administrācijai ir tas, kas Lielbritānijā labi sanāk, un Latvijas VID tas sanāk arvien labāk.

Žurnālisti no OCCRP apgalvo, ka laikā starp 2008. un 2012.g. viņš nav deklarējis ienākumus ap USD 44 milj. apjomā. OCCRP informāciju par šo izvairīšanās no Kanādas nodokļiem lietu ieguva no attiecīgās tiesu lietas materiāliem. Savukārt, Kanādas administrācija nekomentēja par šīs lietas statusu. No raksta tomēr var noprast, ka vismaz daļu parāda (USD 4,2m) Kanādas administrācijai ir izdevies atgūt, pārdodot daļu no Babikian aktīviem.

Read more

Daudzas no prezentācijām iespējams noskatīties EBRD YouTube kanālā. Ja nav laika tam pievērsties, iesaku atlicināt kādu brīvdienu brīdi, lai noskatītos ārzemju viesiem sagatavoto iespaidīgo konferences atklāšanas koncertu.

Nīderlandes karaliene Maxima - uz 5h Latvijā

Jaudīgā uzrunā karaliene Maxima dalījās ar savu izpratni par misiju - panākt arvien labāku cilvēku finanšu veselību. Viņa, starp citu, ir dzimusi Argentīnā un strādājusi Ņujorkā kā baņķiere. Viņas pirmā misija bija panākt, ka vairāk cilvēkiem pasaulē ir pieeja banku kontiem. Pēdējo 20 gadu laikā tā palielinājās no 50% un 80% visā pasaulē. Taču, vai cilvēki no tā palika turīgāki vai tieši otrādi - pieeja aizdevumiem viņus ievilka vēl sliktākā situācijā? ‘Pērc tagad, bet maksā rīt’ ir slikta stratēģija, lai panāktu cilvēku finanšu veselību. Tāpēc viņa kļuva par cilvēku finanšu veselības vēstnieci.

Finanšu veselības vēstniece - ko tas nozīmē?

Cilvēku finanšu veselība sastāv no 4 komponentēm:

1. Iespēja savilkt galus - samaksāt savus ikdienas rēķinus; vai ir pieejams aizdevums, ja tāda nepieciešamība rastos?

2. Vai man var būt ilgtermiņa mērķi? Vai saņemšu pensiju, kad nevarēšu strādāt? Vai varu aizņemties, lai veidotu savus aktīvus? Vai varu izglītot bērnus?

3. Vai man ir pietiekoša izturība (drošības spilvens), lai pārciestu krīzes?

4. Vai man ir zināšanas un pārliecība par savu finanšu dzīvi? Šīs zināšanas, savukārt, transformējas fiziskā veselībā un cilvēku produktivitātē. ASV cilvēki zaudē ap 7h nedēļā, ja viņiem ir finanšu stress.

Drošības spilvena problēma - pat pārtikušās valstīs

Read more

Solis uz priekšu, divi atpakaļ

Vakar rakstīju, ka investīcijas Baltijā pieaug. Cerams, arī lielais EBRD pasākums Rīgā šajā nedēļas nogalē tikai pastiprinās šo sentimentu. Arī pats plānoju piedalīties un padalīties ar novērojumiem. Taču Financial Times šorīt pārsteidza ar rakstu no Latvijas, kur Pudāna kungs no armijas aprindām brīdina ar kārtējo saukli -…

Read more

Šajā blogā:

• Investori atgriežas Baltijā

• Cigaretes radiniekiem nav ‘paša lietošanai’

• Top divi jauni 10% IIN režīmi

• Ģenerāladvokāts skaidro uzņēmuma pārejas kritērijus

• Top grozījumi TP vadlīnijās

• Itālija un Čehija jau pamazām ievieš ViDA

  • Ko paredz ViDA un kādēļ tam jāsāk gatavoties jau tagad?

    • Digitālās (e-rēķinu) ziņošanas prasības

    • PVN režīms digitālo platformu ekonomikai

    • Vienota PVN reģistrācija

Investori atgriežas Baltijā

Mergermarket publicējis svaigākos datus par uzņēmumu iegādi Baltijā un tie ir iepriecinoši - kopš 2021.gada stabili pieaug gan darījumu skaits (no 169 uz 246), gan darījumu vērtība (sk. bildi). 9 no 10 lielākajiem darījumiem veica ārvalstu investori. Fakts, ka lielākie darījumi ir saistīti ar infrastruktūras objektiem nozīmē, ka šie investori vairs neuzskata ģeopolitiskos riskus par tādiem, kas viņus atturētu no savas naudas investēšanas Baltijā.

Cigaretes radiniekiem nav ‘paša lietošanai’

Read more

Ar Rietumu Bankas vadītāju Jeļenu Buraju apspriedām banku sektoru un ekonomiku Latvijā, t.sk. sekojošas tēmas:

Par Jeļenu

• arvien vairāk Jeļenas draugu spēlē golfu un ir redzams, ka tas kļūst arvien populārāks;

• ja tu mācies un attīsties, tad nav arī izdegšanas; es vispār neticu izdegšanai - tas ir mūsdienu pārticības blakne; vai Ķīnā tu varētu atļauties 1/2 gadu nestrādāt? ja tu katru dienu dari kaut ko, lai vide ap tevi ir arvien sakārtotāka, tu būsi kreativitātes fāzē; ja jūties izdedzis, aizej kādam palīdzi un jutīsies labi;

Par biznesu

• cīnos ar katru lieko klikšķi bankā;

• arī izvēlēties vietējā kapitāla banku var būt patriotisma izpausme;

Par ekonomiku

• bankas stratēģiju iet eksporta tirgos parādīja bankas akcionārs no Īrijas kā perspektīvu attīstības virzienu;

• ārvalstu investīciju piesaistīšana ir vietējo cilvēku un uzņēmumu atbildība; jāstāsta par tūrismu Latvijā; jāveido arvien vairāk pasākumus, kas piesaista visu Eiropu;

• ģeopolitiskajā kontekstā ir nevis jāved naudu ārā no valsts, bet jādara visu, lai mēs esam stipri, tāpēc tieši jāiegulda vietējā biznesā (kādēļ gan pensiju naudas apsaimniekotājiem nenoteikt, ka daļu šīs naudas jāiegulda Latvijā - JT piezīme);

• Liepājas pašvaldība ir labs piemērs attieksmei pret investoriem: jūs tikai nāciet, mēs jums visu izdarīsim, lai būtu ērti te strādāt;

• Latvijā ir labas biznesa atbalsta programmas, gan LAD, gan Altum un arī bankas labprāt kreditē;

• biznesi vairāk attīstītos, ja būtu vairāk pieejamu darbinieku; tādēļ vērts pievērsties izglītības sistēmas straujākai attīstīšanai;

• mēs dzīvojam drošā vidē, kas ir prioritāte pār citām lielajām pilsētām Eiropā;

Par nodokļiem

• Varbūt jāatceļ nekustamā īpašuma nodokli komerctelpām, lai attīstas Rīgas centrs;

• Ar pelēko ekonomiku (ap EUR 2 miljardi gadā) varētu pieckāršot Izglītības ministrijas budžetu vai divkāršot medicīnas izdevumus;

• Kā mēs varam piekrist progresīvam IIN ar tik lielu pelēko ekonomiku?

• Ja mēs atcelsim IIN, nodokļus g.k. iekasēsim no PVN u.c. netiešajiem nodokļiem, bet iegūsim augstas klases speciālistus;

• nodokļu likumiem jābūt skaidriem; ir uzņēmumi, kas nemaksā korekti nodokļus, jo viņi tos nesaprot;

• Latvijas pelēkā ekonomika slēpjas atsevišķās biznesa nozarēs, kas nemaksā;

• lump-sum tax (fiksēta gada IIN summa) ārzemniekiem, kas pārceļas uz Latviju, varētu būt labs veids, kā paņemt līdzīgus piemērus no Itālijas, Polijas, Šveices un Spānijas;

• par pensiju 2.līmeņa izmaksāšanu iedzīvotājiem - varbūt vienkārši jāuzlabo sistēmu, kā labāk pārvaldīt? No otras puses - tuvākajos gados parādīsies tādi instrumenti, ar kuriem cilvēkiem būs ārkārtīgi vienkārši investēt un tad arī var būt īstais brīdis atdot cilvēkiem viņu naudu, lai paši investē.

• Priekš kam? - tas vispār ir labs jautājums jebkurā dzīves posmā.

• Bankas varētu būt aģents, kas nākotnē varētu automatizēt visu nodokļu iekasēšanu VID vietā.

Paldies Kristapam Pētersonam ar komandu, kas palīdzēja ar šīs epizodes tehnisko pusi.

“Mjā.., lidmašīnas variants tagad atkrīt.”

Helēna negribīgi pamāja.

“Man galvā tagad putra, bet pamēģinam salikt pa plauktiņiem visu. Pagaidām man neliekas kopā, kā viņi savirpinājuši man to izvairīšanos no nodokļiem.”

“Fēliksa vairs nav - viņiem vajadzīgs kāds atbildīgais. Es tikai skaļi domāju.”

“Helēna, nav nekādu Fēliksa shēmu. Tie visi ir pieņēmumi. Neesmu redzējis nevienu lēmumu, kur kas tāds būtu apstiprinājies.”

“Un kā vietējie mediji tik ātri par to uzzināja?”

“Kāds bija ieinteresēts. Bet kurš? Ja Luijam ir tik plaša ietekmes zona, tad vai mums ir vērts ar viņu šobrīd tikties? Varbūt kāds vienkārši vēlējās, lai es šo ziņu tieši tagad redzu?”

Read more

Runcis sākumā iebaro karali ar dāvanām, lai viņam zūd modrība. Tad - veiksmīgais triks ar runča saimnieka drēbju nozūmēšanu, kamēr viņš peldās, zemnieku pierunāšanu melot par zemes piederību, kad brauc garām karalis, utt. Viss, lai tiktu pie karaļa mantas un princeses par sievu.

Tā nu mēs turpinām shēmot

Tā joprojām daži nav pārauguši bērnības pasak…

Read more

Sens Pascaline (nodokļu aprēķināšanas aparāts, jeb kalkulators), kas izstādīts Musée des Arts et Métiers muzejā Parīzē.

Blaise Pascal

Blaise Pascal vārdā nosaukta arī SI spiediena mērvienība (paskāls - Pa). No tā visa var noprast, ka šis vīrs atstājis ievērojamu nospiedumu matemātikas un filozofijas attīstībā. Īpaši mani ieinteresēja divas lietas no viņa biogrāfijas: Pascaline un viņa matemātiskā pieeja varbūtības teorijai un godīgumam, t.sk. nodokļu sistēmā, lai gan tieši par nodokļiem viņš nerakstīja savos darbos.

Read more

Par ko ir stāsts?

Jautājumi ES tiesai uzdoti par t.s. Mātes-Meitas direktīvu. Tā paredz ES ietvaros nepiemērot t.s. ieturējuma nodokli dividendēm visā ES retitorijā, ja ir izpildīti direktīvā paredzētie priekšnosacījumi. Tieši par šo palīgteikumu ir arī izcēlies strīds ar Lietuvas VID - vai piemērojamas t.s. pret-izvairīšanās normas attiecībā uz dividenžu patiesā labuma guvēju.

Būtībā jautājums ir par to vai ir piemērojams direktīvā paredzētais atbrīvojums no dividenžu aplikšanas ar ieturējuma nodokli, ja mātes uzņēmums pēc dividenžu saņemšanas pārskaita tās tālāk savam akcionāram.

Struktūra: Lietuva - Kipra - Kipra - fiziska persona

Neo Group UAB pārskaitīja dividendes mātes uzņēmumam Kiprā, kas pārskaitīja tālāk savam mātes uzņēmumam, arī Kiprā, kas tālāk izmaksāja šīs dividendes fiziskai pesonai - beneficiāram, kas nav Lietuvas nodokļu rezidents. Augšējam Kipras holdingam nav darbinieku un 99% ieņēmumu veido dividendes. Lietuvas VID pateica, ka nav piemērojams atbrīvojums no dividenžu ieturējuma nodokļa. Kāpēc? Divi iemesli.

Divedendes - fiziskai personai

Dividendes, ko saņēma Kipras holdings, tas pārskaitīja savam akcionāram Kiprā. Pēc būtības dividendes nonāca no Lietuvas uzņēmumiem caur Kipras holdingiem fiziskās personas rokās. Tāpēc jāpiemēro nodokļus tā, it kā dividendes izmaksātu no Lietuvas uzņēmuma fiziskai personai.

Belize

Pāris mēnešus pirms dividenžu izmaksas kapitāla daļu īpašnieks Neo Group mātes uzņēmumam bija uzņēmums Belizē. Taču tas pārdeva savas daļas jaunam Kipras uzņēmumam, kā rezultātā izveidojās zīmējumā redzamā struktūra. Taču ar šo darījumu nemainījās fiziskās personas kontrole pār grupu.

Naudas plūsma par daļu pirkumu

Kipras jaunajam holdingam būtu jāmaksā Belizes kompānijai žūksnīti naudas (EUR 310m). VID uzskata, ka šo summu Belizes kompānija cedēja fiziskai personai. Lietuvas VID uzskatīja, ka tas viss darīts ar mērķi izvairīties no Lietuvas ieturējuma nodokļa dividendēm.

Neo

Lietuvas uzņēmums apgalvoja, ka viņi vienkārši vēlējās tikt vaļā no ofšora un tādējādi pārcelt holdingu uz Eiropu, nevis izvairīties no nodokļa. Lietuvas uzņēmuma primārais akcionārs nav čaulas kompānija. Visām darbībām bija ekonomiskā būtība.

Read more

No rīta Reno pamodās agrāk nekā parasti. Nebija ne paģiru, ne noguruma. Tikai sajūta, ka kaut kas ir mainījies. Vai nu viņā pašā vai arī tā bija priekšnojauta, ka Helēnas plāni vakar nebija nemaz tik nevainīgi.

Parīzes metro smaržoja pēc metāla un sviedriem. Bija darba diena un cilvēki bija pieraduši, ka rīta stundās bija jāpacieš, ka visi stāvēja pārāk tuvu viens otram. Taču Reno pat patika būt ikdienas cilvēku burzmā, kur viņš jutās dzīvs un darbīgs.

Ritz viesnīca vairāk bija kā Fēliksa dāsni apmaksāts izņēmums, nevis Reno ikdiena. ‘Te būs kredītkarte visiem taviem ikdienas tēriņiem saistībā ar manu lietu. Gribu, lai tev lietas laikā nekas netrūktu un viss būtu pieejams augstākajā komforta līmenī,’ Fēlikss vairākkārt mēdza Reno atgādināt.

Monmartra jau no paša rīta bija tūristu pilna, tomēr āra kafejnīcās vietas vēl varēja atrast. Kad Reno apsēdās pie galdiņa, Helēnas vēl nekur nebija. Kāds nolika roku viņam uz pleca un Reno uz mirkli sastinga. Ne tāpēc, ka pieskāriens būtu pārāk negaidīts, bet tāpēc, ka tas bija maigs.

“Nu jau izskatās labāk.” Nevarēja saprast vai Helēna to teica par viņu vai laikapstākļiem.

Read more

Ar Tet vadītāju Uldi Tatarčuku šoreiz runājām par:

• hokeju un golfu;

• The Diary of a CEO, kā arī Tax Stories u.c. - podkāsti, ko Uldis mēdz klausīties;

• Stanfordas miniMBA programmas atziņām;

• Tet dažādajiem biznesa virzieniem;

• Latvijā jāveido atbalsta programmas energo-efektīvām nozarēm, kā Vācijā;

• vēl viens labs Vācijas paraugs - samazināta PVN likme energo-efektīvo ēku būvniecībai - tas straujāk attīstītu nekustamā īpašuma tirgu;

• šogad un nākamgad AI izmantošanā vēl nepieciešama cilvēka klātbūtne;

• krāpnieki 2025.g. izkrāpa ap EUR 26 milj.;

• ja spēlē hokeju Latvijas Virslīgā, bet gribi spēlēt labā Eiropas līgā - apmēram tik sarežģīti ir ienākt jaunā eksporta tirgū, bet balva ir pietiekoši interesanta, lai tur nokļūtu;

• kāpēc mums ritināt investoriem sarkano paklāju, ja mūsu ienākšanu eksporta tirgos neviens tur negaida un pat neatbalsta?

• Tet un LMT piemērs rāda, ka arī citi uzņēmumi var labi attīstīties ar kombinētu privāto un valsts kapitālu;

• valsts Latvijā kopumā pārāk daudz nodarbojas ar biznesu - privātie vienmēr būs konkurētspējīgāki; tik jānodrošina godīgas konkurēšanas vidi;

• arī investori lasa medijus par korupcijas skandāliem;

• biznesa vēlmju saraksts uz nākamām parlamenta vēlēšanām ir LDDK valsts attīstības plāns;

• Latvijā ir tāda pat veca sistēma par virsstundu apmaksu, kā Baltkrievijā un Krievijā;

• VID spēja uzlabot procesus ir pamanāma;

• nodokļu sistēmā svarīga ir vienkāršiba un ilgtermiņa prognozējamība;

• mums jābūt atvieglotai sistēmai, kā piesaistīt ārvalstu ekspertu piesaistīšanai;

• LIKTA PVN strīds ar VID jau 10 gadus - nodokļu strīdu nespējas paraugs;

• ja pareizi izveido, Latvijā būtu saprātīgi ieviest Netflix nodevu, kas attīsta vietējo filmu produkciju;

• tāpat arī valsts atbalsts starptautiskiem projektiem, tādiem kā ārzemju filmu filmēšanai, starptautiski pokera turnīri u.c. valstij parasti kopumā ir ar + zīmi.