2026.g. nodokļu izmaiņas

Jau daudz iepriekš rakstīts, bet droši vien vērts apkopot vienuviet - kādi tad ir būtiskākie jaunumi Latvijas nodokļos, kas stājas spēkā ar jaunā gada sākumu?

1. CBAM. Ar 2026.g. 1.janvāri jāsāk maksāt importa maksājumu par sekojošu preču ražošanas ārpus ES radītajiem CO2 izmešiem: cements, elektroenerģija, mēslošanas līdzekļi, dzelzs un metāls, alumīnijs, ūdeņradis. Katrai no precēm ir savs KN (muitas) kods, kas norādīts attiecīgajā regulā. Līdz šim tos bija tikai jādeklarē importa brīdī. Būtībā šīs sistēmas mērķis ir padarīt ražošanu ārpus ES līdzvērtīgu tai, kas ir ES teritorijā, maksājumu par CO2 izmešiem ziņā. Sīkāk par to - atsevišķā blogā.

2. Neapliekamais minimums palielinās no EUR 510 uz 550, bet minimālā mēneša alga - no EUR 740 uz EUR 780.

3. Pabalsti palielintati, cita starpā:

   1. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts būs EUR 600 (bija – 421,17).

   2. Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz 1,5 g. būs EUR 298 mēnesī (bija – 171).

4. Alternatīva kārtība dividendēm: 15% UIN (bāzei piemērojot koeficientu 0,85) + 6% IIN, ja dalībnieki/akcionāri ir tikai fiziskas personas, lai šie akcionāri savā nodokļu rezidences valstī varētu samazināt maksājamo IIN par šiem Latvijā samaksātajiem 6%. Pats uzņēmums var lemt - vai pāriet uz šo sistēmu. Šo sistēmu (6% Latvijas IIN kreditēšanu savā nodokļu rezidences valstī) varētu būt ieinteresētas izmantot g.k.:

   1. Latvijas uzņēmumu akcionāri - ASV nodokļu rezidenti, kas dzīvo Latvijā, bet dēļ atšķirīgās nodokļu rezidences sistēmas turpina maksāt nodokļus ASV;

   2. Latvijas uzņēmumu akcionāri - citu valstu nodokļu rezidenti, kas g.k. dzīvo ārzemēs;

   3. pašvaldības Latvijā, kurā pastāvīgi dzīvo attiecīgais Latvijas uzņēmuma akcionārs;

   4. arī no valsts PR viedokļa skan labāk, ka UIN likme ir 15%.

5. Ar 1.1.26. paplašināts atbrīvojums no t.s. plānās kapitalizācijas ierobežojumiem - kad neattiecas 4:1 aizdevuma pret pašu kapitālu proporcija. Tas nozīmē, ka vairāk gadījumos uzņēmumiem būs iespēja aizņemties pie ārpus banku kreditētājiem, nemaksājot par procentiem UIN. UIN nepiemēros procentu maksājumiem par finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem, tostarp:

   • kolektīvās finansēšanas platformām,

   • ieguldījumu brokeriem,

   • alternatīvajiem ieguldījumu fondiem,

   • vērtspapīrošanas sabiedrībām;

   • ja aizdevējs nav saistītā persona;

   • kā arī publiskās un privātās partnerības (PPP) mērķsabiedrībām.

6. IIN. No 2026. līdz 2029. g. ar IIN neapliek atbalsta maksājumus no valsts un ES fondu līdzekļiem vēsturiski degradēto kūdras ieguves vietu revitalizācijai. Precizēta pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība nerezidentiem, kā arī tas, ka ar IIN netiek aplikta saskaņā ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu izmaksātā atlīdzība.

7. No 1.7.26. līdz 30.06.27. ieviesta 12% PVN likme ierobežotam pārtikas produktu uzskaitījumam (maize, piens, svaiga un atdzesēta mājputnu gaļa, svaigas olas), bet 5% - grāmatām ES, EEZ un OECD valstu valodās.

8. Pie nu jau ierastās akcīzes palielināšanas alkoholam (ar 1.3.26., 1.3.27., 1.3.28.), tabakas izstrādājumiem (26.-28.g.) un bezalkoholiskajiem dzērieniem (28.g.), jāizceļ arī samazinātās akcīzes atcelšanu naftas produktiem SEZ un brīvostās (28.g.).

9. Azartspēļu nodoklim arī palielinātas likmes no 1.1.26.

10. Dabas resursu nodoklim ir jauns objekts - neapstrādāta koksne, kas komerciālos nolūkos realizēta ārpus ES teritorijas (no 2027. gada 1. janvāra – 75 EUR par 1 m³;

    no 2028. gada 1. janvāra – 115 EUR par 1 m³). Tā pirmo reizi DRN piemēros arī eksportam! Savukārt, kūdrai (3,50 EUR par t) smiltij un smilts-grantij (0,55 EUR par 1 m³) paaugstinātas DRN likmes.

11. Likumprojekts par t.s. vinjetēm, jeb autoceļu lietošanas nodevas paaugstināšanu kravas auto, bet no tā atbrīvoti - bezemisiju auto. Taču, protestu rezultātā, likumprojektu prezidents nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai.

12. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodeva (TEN) nav jāmaksā par elektroskrejriteņiem. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodeva (UVTN) nav jāmaksā par pārdošanai nopirktiem auto, kas nav vecāki par 10 gadiem.

13. Transfertcenu dokumentācija.

    1. Ieviests jauns kontrolēto darījumu pārskats:

       • Strukturēts TC datu kopsavilkums, ko VID EDS jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, ja kontrolēto darījumu summa pārsniedz 250 000 EUR.

    2. Grozīti TC dokumentācijas sagatavošanas sliekšņi un iesniegšanas pienākumi:

       • Vietējā dokumentācija jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, ja kontrolēto darījumu apjoms pārsniedz 250 000 EUR;

       • Globālā dokumentācija jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, ja kontrolēto darījumu apjoms pārsniedz 20 miljonus;

       • Vietējā un globālā dokumentācija jāiesniedz pēc VID pieprasījuma 30 dienu laikā.

    3. Palielināts darījuma būtiskums:

       • Ja darījuma kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā nepārsniedz 90 000 EUR (iepriekš – 20 000 EUR), nodokļu maksātājs ir tiesīgs neuzskatīt to par būtisku darījumu un neiekļaut informāciju par to TC dokumentācijā.

    4. Precizēts regulējums par salīdzināmo datu analīzes atjaunošanu:

       • Ja TC metodoloģiju ietekmējošā situācija nav būtiski mainījusies, sagatavoto TC dokumentāciju nodokļu maksātājs izvērtē un precizē reizi trijos gados, izņemot testējamās puses un iepriekš akceptēto salīdzināmo datu finanšu rādītājus, kas ir precizējami reizi gadā.

14. Kripto-aktīvu biržas sāks ziņot par darījumiem viņu platformās. Par to rakstīju jau 2023.g. ‘Kā info par kripto ar 26.g. nonāks VID?’ un 2025.g. ‘Kripto biznesa nodokļi’. Direktīva (DAC8, kas ieviesta MK not. nr.1245 un 751 un grozījumos likumā Par nodokļiem un nodevām), protams, strādā arī uz otru pusi - Latvijas VID ziņos citu ES dalībvalstu administrācijām par viņu nodokļu rezidentu darījumiem ar kripto Latvijas biržās. Nav plaši ziņots par to, ka ziņošana ES administrāciju ietvaros attiecas arī uz uzziņām, ja darījumu vai to sērijas vērtība pārsniedz EUR 1,5 milj., vai attiecas uz nodokļu rezidences jautājumiem.

15. Nodokļu un muitas policija pāriet no VID uz IeM pārraudzību.

Plašāku apkopojumu veikusi arī Sorainen nodokļu komanda.