Kristīne Lomanovska ir SEB Life and Pension Baltic SE valdē. Saruna ar Kristīni ierakstīta 2025.gada beigās ‘Nodokļu stāsti’ dokumentālās filmas projekta ietvaros, lai kliedētu populistu mītus par pensiju sistēmas 2.līmeni, bet ne tikai.
pensiju sistēma kopumā darbojas samērā labi;
1%, kas pārnests no P2L uz P1L no salikto % viedokļa (kas uzkrātos katru gadu) ievērojami samazina cilvēku pensijas;
novirzot naudu no P2L uz P1L mēs galīgi nepalīdzam demogrāfiskai situācijai; kad mēs iesim pensijā, ar šobrīd dzimušajiem cilvēkiem nepietiks, lai ar viņu algām nodrošinātu pensijas tā laika pensionāriem; tāpēc vajadzīgs lielāks P2L īpatsvars (ideālā gadījumā - 10%, nevis šobrīd esošie 5%);
pretējā gadījumā nāksies celt pensijas vecumu, palielināt nodokļus un ievest viesstrādniekus;
labā ziņa - tagad pensiju pārvaldnieki var 100% ieguldīt akcijās un pelnīt vairāk;
ko iesaka Eiropa, jo tur jau arī ir sabiedrības novecošanās problēma?
vai Eiropā paredzēts risinājums pensionāru migrācijai uz valstīm, kurās pensiju ienākumus apliek ar mazākiem nodokļiem?
kā Zviedrijas neatkarīgas (no politiķiem) padomes risinājums palīdz abstrahēties no populistiskas pensiju izsaimniekošanas?
labi, ka Latvijā pastāv IIN atvieglojumi brīvprātīgajām iemaksām P3L - kad Zviedrijā tos atcēla, būtiski kritās iemaksu apjoms; arī Lietuvā bija līdzīga tendence;
tikai ap 18% no iedzīvotājiem uzkrāj P3L;
25,5% IIN likme pensijām noēd to labumu, ko dod nodokļu atvieglojumi - kapitāla pieauguma nodokļa likme Latvijā ir krietni par augstu; citās valstīs ir krietni samazinātāka likme;
šobrīd aptuveni 1/3 daļa sabiedrības maksā VSAOI vai nu neregulāri vai ļoti maz - ēnas, migrācija, MUN, pašnodarbinātie, autoratlīdzības;
kas notiks ar cilvēkiem, kas nekrāj pensiju vispār?
kas rada neuzticēšanos sistēmai?
kāda ir solidaritātes nodokļa nozīme, + un -;
vai jāapliek ar nodokli tehnoloģijas, kas aizstās darba vietas?
cik pamatots ir apdrošināšanas prēmiju nodoklis?
vai jāregulē, lai pensiju pārvaldītāji vairāk iegulda Latvijas ekonomikā?
