EST: laulība var veidot PVN maksātāju

Aprīlī ES tiesa publiskojusi spriedumu par laulātam pārim piederoša ar PVN apliekama nekustamā īpašuma atsavināšanu. Spriedums ir interesants no dažādiem aspektiem.

Secinājumu kopsavilkums

Īsumā, ja laulātie pārdod zemes gabalus, ko saparcelējuši un sagatavojuši pārdošanai profesionāļi, tad 1) tā ir saimnieciskā darbība (tas neskar jautājumu vai darījums ir ar PVN apliekams) un 2) PVN maksātājs ir abi laulātie kopā, ne katrs atsevišķi! Pēdējais varētu nozīmēt izmaiņas Latvijas PVN maksātāju statusa interpretēšanā.

Fabula

1989.g. laulātie dāvinājuma rezultātā kļuva par vairāku lauksaimniecības zemju kopīpašniekiem. 2011. gadā pāris nolēma pārdot šos zemesgabalus un šajā nolūkā noslēdza pilnvarojuma līgumu ar sabiedrību B. A. Z., kam bija uzdots organizēt īpašuma sadalīšanu mazākos zemesgabalos, grozīt zemes lietojumu no lauksaimniecības zemes uz apbūves zemi, ierīkot sabiedriskās nozīmes tīklus uz īpašuma, reklamēt zemesgabalus potenciālajiem pircējiem un sagatavot vajadzīgos dokumentus par zemesgabalu pārdošanu, arī rīkoties viņu vārdā dažādās Polijas kompetentajās iestādēs. Pilnvarnieka atlīdzība atbilda starpībai starp pilnvarojuma līgumā noteiktajām pārdošanas cenām un faktiskajām pārdošanas cenām. Zemesgabalus pāris pārdeva laikposmā no 2017. līdz 2021. gadam.

Ko teica nodokļu administrācija?

Nodokļu administrācija uzskatīja, ka šī pārdošana ir saimnieciska darbība, kas apliekama ar PVN. Tādējādi tā pārim (katram) piemēroja PVN par minētajiem pārdošanas darījumiem.

Ko teica laulātie?

Savukārt, laulātie uzskatīja, ka tā ir personīgā īpašuma pārdošana, kas nav apliekama ar PVN. Turklāt, pilnvarnieka atlīdzības modelis paredz, ka ekonomisko risku, kas raksturo patstāvīgu saimnieciskās darbības veikšanu, galvenokārt uzņemas pilnvarnieks (tiesa šo argumentu noraidīja, jo galveno risku uzņemas pārdevējs).

Vai ar zemes sagatavošanu pārdošanai veikta SD?

Polijas tiesa uzdeva jautājumus ES tiesai, lai izprastu termina saimnieciskā darbība būtību ES PVN direktīvas izpratnē. Tas ir svarīgi, skaidrojot terminu PVN maksātājs, jo direktīva paredz, ka.. “Nodokļa maksātājs ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.” Tātad, aizsardzības stratēģija balstījās uz to, ka personīga īpašuma pārdošana nav saimnieciska darbība. Respektīvi - ok, darījums ir ar PVN apliekams, bet mēs nemaz nekvalificējamies kā PVN maksātāji.

ES tiesneši atbildēja ‘jā’, divreiz

Tiesa atbildēja ar ‘jā’ uz sekojošiem jautājumiem:

• vai zemes pārdevēju var uzskatīt par PVN maksātāju, ja tas noalgo profesionāli, kas padara pārdodamos zemes gabalus pievilcīgākus potenciālajiem pircējiem?

• vai laulātos, kas gatavo zemi pārdošanai, var uzskatīt par vienotu ar PVN apliekamu personu?

Apbūves zemes termina skaidrojums

Jāatceras, ka te ES tiesa skaidro šo terminu nevis darījuma kvalificēšanas kontekstā (apliekams vai neapliekams), bet gan nodokļu maksātāja interpretēšanas kontekstā (vai veic saimniecisku darbību). Latviski tas nozīmē, ka pat ja konstatē saimniecisko darbību un PVN maksātāja statusu, tas vēl automātiski nepadara neapliekamu darījumu par apliekamu (mūsu likumā kritērijs ar PVN apliekamam darījumam - apbūves atļaujas esamība). ES tiesa šajā spriedumā skaidro minēto terminu, ka:

“Attiecībā uz apbūves zemes pārdošanu Tiesa ir precizējusi, ka atbilstošs novērtējuma kritērijs ir tas, ka ieinteresētā persona ir veikusi aktīvas zemes pārdošanas darbības, izmantojot tādus līdzekļus, kas ir līdzīgi tiem, kurus izmanto ražotājs, tirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs, kā, piemēram, ierīcības darbu veikšana, kā arī pārbaudītu mārketinga līdzekļu izmantošana. Šādas iniciatīvas parasti neietilpst personīgā īpašuma pārvaldes jomā, tāpēc darbības, kas no tām izriet, nevar tikt uzskatītas par vienkāršu īpašumtiesību izmantošanu. Šādas iniciatīvas drīzāk ietilpst darbībā, kas tiek veikta, lai no tās gūtu ilglaicīgus ienākumus, un tādējādi var tikt kvalificētas kā ekonomiska rakstura.”

Kopīpašums rada vienotu PVN maksātāju

ES tiesa nosprieda, ka par PVN maksātāju var uzskatīt laulātu kopīpašnieku veidotu likumisko mantas kopību, ja attiecībā pret trešām personām izskatās, ka šie laulātie kopā veikuši zemesgabalu, kas pieder šai kopībai, pārdošanas darījumu un ja minētā kopība uzņemas ar šīs darbības veikšanu saistīto ekonomisko risku.

Arī mūsu likumā ir līdzīgas normas Polijas likumam par to, ka laulības laikā iegūtais nekustamais īpašums ir laulāto kopīga manta (Polijā, gan, īpašums automātiski kļūst par kopīpašumu):

“Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.”

Lietas sastāvs tiesā

Interesanti, ka viena no ES tiesas tiesnesēm, kas skatīja šo lietu, ir I.Ziemele no Latvijas. Lai gan nav šaubu, ka viņa ir visaugstākās kompetences juriste, nav dzirdēts, ka viņa Latvijā būtu strādājusi ar nodokļu lietām, sevišķi PVN. Lietā piedalījās tādas super-zvaigznes kā ģenerāladvokāte Kokott un pieteicēja pārstāvis - Tomasz Michalik, kas Polijā sarakstījis PVN likuma komentārus un ar ko kopā katru gadu satiekamies ES PVN ekspertu grupā. Viņš reiz ar savu pieredzi mazliet padalījās arī Tax Stories podkāstā. Lietai ir vēl viena sasaiste ar Latviju - atsauce uz Rēdlihs lietas precedentu.