IFA kongress (turpinājums)

Nu jau 15 gadus rudens saistās ar rutīnu piedalīties pasaulē lielākajā nodokļu ekspertu pasākumā. Vairumā no šiem 15 g. biju vienīgais pārstāvis no Latvijas. Zemāk - mani pieraksti par tur dzirdēto.

Sākums par IFA runāto par uzņēmumu nodokļu rezidenci un turīguma nodokli - iepriekšējā blogā.

Nodokļu konvencijas

Interesants jautājums, par ko iepriekš nebiju aizdomājies – kā tiesnesis strīda laikā var redzēt negatīvu faktu – dubultu neaplikšanu ar nodokļiem vai nodokļu konvenciju pirkšanu (ja A valstij ar B valsti nav konvencijas, tad A valsts uzņēmums nodibina starpnieku C valstī, kurai ir nodokļu konvencijas gan ar A, gan B)? Šādos gadījumos jāvērtē – vai C valsts uzņēmums pievieno uzņēmumu grupai vērtību. Ja nē, tad pastāv liela iespējamība, ka A vai B valstu administrācijas var ignorēt C nodokļu piemērošanas vajadzībām.

Ne viss šai jautājumā šķiet melns vai balts> Krāsas nedaudz pajauca Nīderlandes (kur gan citur) pārstāvis, kas atsaucās uz Vīnes konvenciju, ka jāskatās uz nodokļu konvenciju ekonomisko būtību. Tā esot – veicināt tirdzniecību. Ja caur C valsts uzņēmumu veikts darījums, kas citādi nebūtu noticis, vai tas ir slikti? Varbūt tad nodokļu konvenciju pirkšana var būt attaisnojama? Man, gan, šķiet, ka pēdējo gadu Dānijas tiesu lietu ES tiesā mērcē šādam apgalvojumam daudz kur ES nepiekritīs, ja uzņēmumu grupa caur C valsts uzņēmumu ieguvusi kādu nodokļu labumu.

Nīderlande, kā zināms, ir ļoti liberāla savos nodokļu uzskatos un darīs visu legāli un puslegāli iespējamo, lai tikai ārvalstu investīciju straume tur neapstātos. Piemēram, no tādas smagākas nodokļu strukturēšanas prakses interesants gadījums bija saistībā ar dividenžu konvertēšanu par ienākumu no kapitāla pieauguma. Proti, ja Latvijas uzņēmums SIA1 izmaksātu dividendes mātes uzņēmumam ārzemēs (piemēram, ASV), tad ASV uzņēmums var izveidot Latvijā SIA2 un aizdot tam naudu, lai tas iegādājas SIA1 daļas. Tad SIA2 maksās uz ASV par SIA1 daļu iegādi (un šī summa ieskaitīsies pret aizdevumu). Savukārt, SIA1 maksās ne vairs dividendes uz ārzemēm, bet tikai Latvijas teritorijā. Latvijā šis triks nav tik aktuāls, jo vairumā gadījumu tā nepiemēro ieturējuma nodokli pārrobežu dividendēm. Nīderlandes pārstāvis, protams, komentēja, ka šis viss tur ir ok, bet ASV pārstāvis gan teica, ka tur šim skatītos cauri kā uz slēptu dividenžu izmaksu.

Vecākām nodokļu konvencijām, starp citu, neesot pret-izvairīšanās normu, ko kopš 2014.g. BEPS projekta veicina šis OECD plāns.

Pastāv divu veidu gadījumi, kad var piemērot GAAR (ekonomiskās būtības pārsvars pār juridisko formu) – mākslīgs nodokļu maksātājs, kā arī mākslīgs nodokļu maksātājs komplektā ar izvairīšanos no nodokļiem. Nodokļu konvencijas pārkāpums ir tikai pēdējā no šiem gadījumiem.

Attīstības valsts, kas ir ļoti atkarīga no ārvalstu investīcijām, parasti neievieš ieturējuma nodokļus (pasīvam ienākumam). Tomēr, tad kā ar Indiju, kur investīciju upe turpina plūst un tirgus pēdējā laikā augot ik gadu pa 16%!

Ieturējuma nodokļa tēma vispār man raisa pārdomas – cik ilgi Latvijā izspiedīsim pēdējo asins lāsīti no vietējā biznesa un cilvēkiem, bet atbrīvosim ārzemniekus? Ieturējuma nodoklis, turklāt, parasti nepalielina ārzemnieku maksājamo nodokļu slogu, jo viņi savā valstī maksājamo nodokli (par tur saņemtajiem %, dividendēm un autoratlīdzībām) var samazināt par Latvijā ieturēto. Tātad, Latvija faktiski dāvina citām valstīm naudu. Ok, ES ietvaros ieturējuma nodokli parasti nedrīkst piemērot, taču pārējai pasaulei kādēļ gan ne? It sevišķi, ja drīz piepildīsies solījumi, ka rezidences apliecības iespējams kārtot elektroniski.

2.pīlārs (globālais 15% UIN)

Nu, kad pieņemta ES direktīva par globālo minimālo 15% UIN, šķita, ka nu šo vilcienu vairs nekas neapturēs. Izskatās, ka Tramps vasaras vidū to jau apturēja. Īsā un ļoooti vienkāršotā versija šim stāstam, cik es to saprotu, ir sekojoša. ASV jau sen ir sistēma (GILTI), kas paredz, ka ASV esošajiem uzņēmumiem jāparūpējas, ka visa grupa ārpus ASV maksā vismaz minimālu UIN likmi. Tad ASV vēlējās, lai OECD to ievieš arī pārējā pasaulē. OECD to sistēmu paņēma par pamatu un sapurgāja, padarot to tik sarežģītu, ka joprojām ne administrācijas, ne biznesi nav pārliecināti, ka to pareizi līdz galam saprot. Rezultātā daudzi globālie biznesi sarēķinājuši, ka no projekta visvairāk iegūs.. Big4 auditori, jo uzņēmuma UIN slogs īpaši nepalielināsies, bet compliance izmaksas gan.

Tagad sanāk, ka ES uzņēmumiem ar atzariem ASV (ja grupas kopējais apgrozījums pārsniedz EUR 750 milj.) jāpiemēro to pašu ASV sistēmu, tikai daudz sarežģītākā formā. Tad nu šī gada vasarā tapusi G7 valstu vienošanās, kam kājas aug ASV. ASV esot piedraudējusi ar pretreakciju, ja ES piemēros ASV uzņēmumiem, kam ir uzņēmumi ES, 2.pīlāru. Kuluāru sarunās, lai gan no skatuves to neviens vēl neteica, kāds profesors man pakomentēja, ka būtu tikai godīgi visā ES apturēt 2.pīlāra projektu. Te jau pavisam tuvākajā laikā varētu gaidīt šī jautājuma turpmāko attīstību.

Konsultantu atbildība

Šveices tiesā šogad nospriests, ka ar konsultanta atzinumu vien nepietiek, lai konstatētu tā iesaistīšanos ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas (abuse of law). Par šo jautājumu ar līdzīgiem secinājumiem bija arī 2017.g. futbolista Messi lieta Spānijā.

Par Itālijas pieredzi komentēja, ka konsultanta kriminālatbildība var iestāties, ja bez viņa (viņas) padoma nebūtu nozieguma vai padomdevējs palīdz to slēpt. Savukārt nodokļu maksātājam Itālijā paredzēta par 50% lielāka soda nauda, ja tas saņēmis padomu, ar kuru tas ieviesis izvairīšanās shēmu.

Tomēr konsultantu civiltiesiskai atbildībai jābūt augstākiem standartiem - nolaidība var radīt atbildību. Taču šādam padomam jābūt par konkrētu klienta gadījumu. Izteikumi bez atlīdzības nav uzskatāmi par padomu, kas dod tiesības uz kompensāciju.

Taču šokējošākā bija šī gada tiesu lieta Spānijā (advokātu biroja Nummaria), kurā aktieru nodokļu konsultantu un grāmatvedi notiesāja uz 80 gadiem! Jā, nepārskatījāties - 80 (32 + 48). Tiesa konstatēja, ka šis birojs radījis shēmu, kas aktieriem palīdzēja izvairīties no nodokļiem 2010.-2016.g., ieviešot virkni ar mākslīgiem starpnieku uzņēmumiem. Kādam aktierim par izvairīšanos no nodokļiem EUR 2,4 milj. apmērā sākotnēji prokurors pieprasīja 27 gadus aiz restēm, bet puses noslēdza izlīgumu par diviem gadiem aiz restēm. Otrai lietā iesaistītajai aktrisei par EUR 1,9 milj. izvairīšanos pieprasīja 32 gadus ieslodzījuma, taču aktrisi attaisnoja, jo viņa nezināja, ka piedāvātā shēma ir nelegāla - viņa uzticējās savam konsultantam.

Vēl šīs tēmas sakarā risināja atšķirību starp terminiem abuse un evasion. Abi latviski paredz izvairīšanos. Par pēdējo viss skaidrs - tie ir melnie, apzinātie gadījumi. Abuse, savukārt, formāli izpilda likuma prasības, bet neatbilst likuma mērķim. Šādi gadījumi ir sodāmi, bet tiem nedrīkst piemērot kriminālatbildību. Tā savā ziņā ir arī likumdevēja problēma, ka nav spējis pietiekoši skaidri formulēt likumu. Par to komentējusi arī mūsu pašu Satversmes tiesa, ka likumam jābūt pietiekoši skaidram, lai vidusmēra cilvēks to spētu izprast.

Turpmāk - par netiešiem nodokļiem, OECD un ES iniciatīvām, kā arī tiesu prakses tendencēm.