IIN maksātājs - ģimene?

Dzimst mazāk, kā nomirst, daudzi izceļo, sabiedrība noveco. Vai darām visu iespējamo, lai tā nebūtu? Par vienu no iespējām notiek aktīvas debates Šveicē - vai kā IIN maksātājam jābūt ģimenei?

Kā Šveicē ir šobrīd?

Par šādu debati pirms pāris dienām ziņoja Financial Times. Šveicē šobrīd no federālā IIN viedokļa neizdevīgāk ir, ja abi laulātie strādā, jo abiem kopā kā vienotam IIN maksātājam piemēro augstāku IIN likmi, nekā katram atsevišķi. Rezultātā mazāk atalgotais laulātais bieži palika mājās un nestrādāja vispār. Tādējādi vairāk strādāt bieži nozīmēja rūpēties par valsts kasi, nevis savu maciņu. Tāpēc likums veicina šķietami novecojušo stereotipu, ka vīrietis nes mājās mamutu, bet sieviete rūpējas, lai uguns pavardā neizdziest un bērni aprūpēti. Šveices parlaments šovasar grozīja IIN normu, ar kuru precētam pārim sanāca lielāks IIN slogs, nekā neprecētam, īpaši, ja abi ir augsti atalgotos darbos.

Pārmaiņu rezultāts

Tomēr šis jautājums varētu nonākt Šveices vēlētāju - referenduma varā. Pret-argumenti ir, ka IIN izmaiņas radīs ap 1,7 milj. jaunu IIN deklarāciju, kas apgrūtinās administrācijas darbu. Tomēr izskatās, ka šī debate izvērtusies krietni plašāka par nodokļu likuma rāmi - kāds tad ir vēlamais partnerattiecību modelis un vai nodokļiem vispār tajā jāiejaucas?

Latvijā vajadzētu otrādi

Zinot Latvijas iepriekš uzskaitītās problēmas, loģiskāka būtu cita sistēma - izdevīgāk ir būt ģimenē, nevis šķirtiem. Tad iespējams aizpildīt vienotu deklarāciju, taču galvenais - kopā ģimenei (un te jau Latvijā ir regulējums, kas iekļauj arī kopdzīvi) piemērojamai likmei tad jābūt mazākai, nekā maksājot katram laulātajam atsevišķi. Starp citu, Šveicē jau 1984.g. Konstitucionālā tiesa atzina par prettiesisku atšķirīgu nodokļu piemērošanu precētiem un neprecētiem pāriem. Protams, jārēķinās, ka šis jautājums diez vai pārdzīvos FM ekseļa mīnusus, ja skatāmies īstermiņā.

Daudz jautājumu

Protams, par šo arī pie mums būt lielas debates - vai neradīsies fiktīvas laulības un vai valstī būs kādi reāli uzlabojumi no šāda regulējuma (vai cilvēki sāks vairāk mīlēt viens otru vai mīlēties)? Par fiktīvām laulībām sevišķi migrācijas lietās biežāk dzirdēts, ka paredzēta kriminālatbildība un dēļ krāpniekiem kaut ko nedarīt būtu muļķīgi. Tiem, kas ilgi dzīvo kopā, tāpat šis ģimenes regulējums pienāktos. Vai tas veicinātu ātrāk skriet pie mācītāja pēc pirmās vai otrās kopīgi pavadītās nakts? Diez vai, taču šis ir viens praktisks solis, ko var darīt, nevis tikai muti dzesēt, ka Hjūstonā ir problēma. No praktiskā viedokļa - vismaz izvairīsimies no strīdiem, kas bijuši līdz šim - lai pierādītu pāra kopīgi veiktos izdevumus nekustamajā īpašumā un kuram nu tie ir atskaitāmi un par to vai laulātie var būt par vienotu PVN maksātāju.

P.s. Paldies Kristapam Pētersonam par iesūtīto rakstu.

P.p.s. Sorainen pārdzīvojis attīstības posmu, kad klientūras vairākums pēkšņi vairs nebija ārzemju, bet gan vietējie uzņēmumi. Tagad, savukārt, strauji attīstās fizisko personu nodokļu un juridisko pakalpojumu joma, it sevišķi saistībā ar aktīvu nodošanas nākamajām paaudzēm plānošanu. Te droši piesakieties uz konsultāciju.