Jauna VID iespēja izpausties
Likumā paredzēta iespēja, par ko vēl VID nav iedomājies. Bet kādreiz varētu. Tāpēc svarīgi par to zināt arī citiem. Runa ir par fizisko personu Latvijas nodokļu rezidences kritērijiem.
Stāsts nav par uzņēmuma pāreju
Nu jau pirms daudziem gadiem, kad uzņēmumu pāreja VID vēl sapņos nerādījās kā kaut kas ikdienā piemērojams, jautāju kādai manās acīs vienmēr cieņu pelnījušai dāmai no VID vadības komandas: “Kādēļ VID neizmanto uzņēmuma pārejas mehānismu, lai ietu pakaļ tiem biznesiem, kas nomaina izkārtni un turpina būtībā to pašu biznesu ar tiem pašiem cilvēkiem, tikai atbrīvojoties no vecajiem nodokļu parādiem? Tas taču kropļo konkurenci pārējiem, kas tā nedara.” Nepagāja ne 3-4 gadi kopš tās sarunas, kad VID šis kļuva par jājamzirdziņu nodokļu piedziņā. Diemžēl nevarēju iedomāties, ka tas notiks tik brutāli un agresīvi interpretējot šīs normas, ka zem sitiena nonāks arī daudzi nevainīgi biznesi.
Stāsts arī nav par IIN nekustamiem īpašumiem
Vēl vairāk kā pirms 20 gadiem strādājot KPMG, diezgan bieži konsultējām fiziskas personas, ka nē, paturēt īpašumā 1 gadu nekustamo īpašumu rūpnieciskos apjomos un to notirgot neatbilst IIN likuma izņēmuma garam. Tam jāreģistrē biznesu un no kapitāla pieauguma jāmaksā nodokļus. Tikmēr visapkārt valdīja eiforija un smīkņāšana, ka mēs neko nesaprotam no nodokļiem. Līdz Augstākā Tiesa apstiprināja, ka nodokļus tiešām ir jāmaksā. Daudzus no lielākām nepatikšanām izglāba paša VID publiskotie raksti, ka tiešām IIN šādā gadījumā nav jāmaksā, lai arī cik daudz gadu turētus īpašumus cilvēks notirgo. Tāpēc tiesa nereti nonāca pie Zālamana scenārija - IIN jāmaksā, bet sankcijas - nē. Tas bija vēl pirms 2007.g. nekustamā īpašuma krīzes.
Par ko ir stāsts?
Nodokļu rezidences 2 kritēriji
Latvijas nodokļu rezidencei būtībā likums paredz 2 kritērijus:
personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai
persona uzturas Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā.
Tātad, ir visai viegli nebūt par Latvijas nodokļu rezidentu (un tādējādi nemaksāt te gandrīz nekādus nodokļus) - jādzīvo ārpus Latvijas vairāk par 1/2 gadu bez deklarētas dzīvesvietas.
Uzturēšanās atļaujas = deklarētā dzīvesvieta
Problēma ir uzturēšanās atļauju saņēmējiem, jo viņiem ir jādeklarē Latvijā dzīvesvietu. Ja viņi to nedarīs vai izdeklarēsies, viņiem ir nopietns risks, ka anulēs uzturēšanās atļauju. To mums rakstveidā apstiprināja attiecīgās iestādes.
Pelēkā zona
Tomēr kā ir ar tiem, kas Latvijā dzīvo 5 mēnešus gadā (t.i., aizbrauc pārziemot siltākās zemēs) bez Latvijā deklarētas dzīvesvietas? Viss čikiniekā - cilvēks nav Latvijas nodokļu rezidents. Hmm.. neesmu tik pārliecināts, jo var būt varianti. Kādi?
Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu: Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums, kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz 1x nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā. Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.
Ko tas nozīmē?
Tātad, iestāde (PMLP vai pašvaldība) ir tiesīga pati reģistrēt (aktualizēt?) personas dzīvesvietu pēc savas vai citu iestāžu (arī VID) iniciatīvas. Tādējādi VID var saslēgties komandā ar PMLP, kas var sākt pati ‘konstatēt nekustamo īpašumu, kurā persona dzīvo’.
Skaties ceļiniek, tur augstu augstu gaisā..
Visu laiku gaisā karājās jautājums - vai persona ir nodokļu rezidents, ja viņš nereģistrēja deklarēto dzīvesvietu, bet viņam to bija jāreģistrē. Tagad VID šo jautājumu var viegli noņemt no dienaskārtības, panākot attiecīgās dzīvesvietas ‘reģistra aktualizēšanu’. No attiecīgā likuma formulējuma izriet, ka iestādei ir pat pienākums tā darīt.
Kas ir pastāvīga dzīvesvieta?
Šo jautājumu var sākt pētīt, atverot Civillikumu, kur pašā sākumā teikts:
Dzīves vieta ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.
Pienākumi saistībā ar dzīvesvietas maiņu
Līdzīga norma paredzēta arī iepriekš minētajā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Dzīvesvietas maiņas gadījumā, savukārt, attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu. Tātad, aizbraucot uz ārzemēm ilgāk par mēnesi un nedeklarējot dzīvesvietu ārzemēs, varētu būt apgrūtināta arī nodokļu rezidences ārzemēs pierādīšana.
Kā nodrošināties?
Būsim modri. Šaubu gadījumā vislabākās zāles pret ierēdņu pārlieku agresīvu interpretāciju ir iestāžu izsniegta uzziņa. Tā ir garantija, ka iestādes cits ierēdnis vēlāk nevar pārdomāt.