Kā tulkojums no igauņu valodas gandrīz noveda valdi un grāmatvedi aiz restēm
Visai īpatnēja nodokļu krimināllieta gandrīz noveda pie traģiskām sekām. Senāts ar š.g. novembra lēmumu situāciju glāba. Te ir svarīgas atziņas par to, ka ar nesamaksātu nodokli nepietiek, lai sodītu.
Senāts neļauj sodīt, jo nav pierādīts nodoms izvairīties
Uzņēmuma valdes loceklis sadarbībā ar grāmatvedi iekļāva nodokļa deklarācijā fiktīvas izmaksas, radot valstij zaudējumus ap EUR 59k. Apgabaltiesa krimināllietā te aprobežojās ar naudas sodu. Senāts šai lietā ar lēmumu norādīja uz virkni atziņu, kādēļ notiesājošais spriedums ir atceļams.
Patiesi gribēts, bet līdz galam nerealizēts darījums, nav uzskatāms par fiktīvu.
Strīdus darījuma iekļaušana izmaksās varēja būt grāmatvedes objektīvi pieļauta kļūda.
Respektīvi, Senāts šaubījās vai nodarījums noticis tīši (ar mērķi izvairīties). Arī apsūdzētie norādīja uz nodoma trūkumu.
Avansa rēķina atšķirība no rēķina
Tiesa spriedumā apgalvo, ka tiesai, taisot notiesājošu spriedumu, bija jāgūst pārliecība, ka pircējs zināja, ka pārdevēja avansa rēķins nav apmaksāts, taču, neraugoties uz to, pircējs to iegrāmatoja ar mērķi samazināt ar UIN apliekamo objektu (2017.g., t.i. pirms reformas).
UIN samaksāšana nepalīdz
Interesanti, ka 2 gadus (3 gadu noilguma ietvaros) vēlāk uzņēmums samaksāja šo UIN, taču jau pēc kriminālprocesa ierosināšanas. Tādēļ tiesa uzskatīja, ka noziegums ir pabeigts pirms UIN samaksāšanas. Revidentes neuzmanība, nekonstatējot kļūdu gada pārskatā, neizslēdz kriminālatbildību.
Kas varētu būt pierādījumi par nodomu?
Piemēram, sarakste starp valdes locekli un grāmatvedi, kur abi vienojušies iekļaut neapmaksātu avansa rēķinu izdevumos, lai samazinātu maksājamo UIN. Turklāt, ja grāmatvede norāda valdes loceklim, ka tā nedrīkst, bet viņš vai viņa atbild, ka tik uz tā tā darīsim. Tāpēc arī Nodokļu policijai pie kratīšanas nereti vairāk interesē sarakste, nevis dokumenti.
Tomēr, kā ir ar nodoma pierādīšanu gadījumā par personas individuālu atbildību?
Senāts konstatē, ka uzņēmumam ir pierādīti plāni saistībā ar tirdzniecības centra būvniecību, tādēļ arī ir ticams, ka līdzīgi (neapmaksātie) izdevumi var tiešām būt plānoti. Šķietamiem darījumiem ir raksturīgs tas, ka to dalībnieki nevēlas tiesisko seku iestāšanos. Tā kā finanšu pārskatos nav individuālu darījumu, tad parakstot šos dokumentus, valdes loceklis nav iepazinies ar katru darījumu un rēķinu, bet apliecinājis tikai uzņēmuma kopējo finanšu rezultātu.
Rēķins vai avansa rēķins?
Turklāt, rēķins bija igauņu valodā un grāmatvede varēja nesaprast, ka tas ir avansa rēķins. Ielieciet vārdu arve Google translate - rēķins! Ja tas nav avansa rēķins, to būtu jāiekļauj izdevumos neatkarīgi no tā apmaksas.
Tikai UIN, ne PVN deklarācijā
Tā kā uzņēmums minēto darījumu nenorādīja PVN deklarācijā, Senāts konstatēja, ka tas arī norāda uz kļūdu, nevis nodomu izvairīties, ja vien no citiem pierādījumiem neizriet pretējais. Te, gan, redzama nekonsekvence ar iepriekšējo argumentu par tulkojumu - ja reiz grāmatvede rēķinu uzskatīja par parastu, nevis avansa, tad kādēļ to neielika PVN deklarācijā?
Baisi..
Taču vispār baisi iedomāties, cik laika, nervu un naudas te uzņēmums šai lietai veltījis.. Baisi arī, ka ne VID Nodokļu policija, ne apelācijas tiesa to neredzēja. It sevišķi, ja vis šis tiešām radies rēķina tulkošanas rezultātā.