Tax Stories piedāvājums - EUR 49 abonentiem uz gadu
Tikai 20.-22.novembrī. Par to vairāk varat uzzināt un piedāvājumu izmantot te.
Nodokļu Forums - jau 4.decembrī
Ko uzņēmumi varētu sagaidīt Latvijas nodokļu sistēmā nākamajā politiskajā ciklā? Neaizmirstiet reģistrēties uz Nodokļu Forumu 4.decembrī pl.9-14, ar izciliem runātājiem. Uzstāsies profesori, praktiķi un pat tiesnese no Portugāles, Lielbritānijas, Austrālijas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas. Pullman Riga Old Town, Jēkaba iela 24. Te - Nodokļu Foruma programma un pieteikšanās.
Tirgotāju spiediena dēļ ASV maina svētku kalendāru
Viss sākās jau 1939.g. ASV prezidenta Rūzvelta laikā. Toreiz Pateicības diena bija 30.novembrī. Taču tirgotāji sāka iebilst, jo tas bija pārāk tuvu Ziemassvētku iepirkšanās laikam. Tādēļ prezidents pabīdīja Pateicības dienu par nedēļu ātrāk. 1941. gadā ASV Kongress Pateicības dienu nostiprināja novembra ceturtajā ceturtdienā. Tam, ka uzņēmējiem bija par nedēļu vairāk laika pelnīt uz Ziemassvētku iepirkšanās trakumu, bija arī būtiska ietekme ne vien uz uzņēmēju apgrozījumu, bet, protams, arī uz valsts budžetu. Valsts nāca pretī, jo ieguva visi - valsts, tirgotāji un patērētāji.
Kā radās Black Friday?
Black Friday, savukārt, būtībā radās nevis kā atlaižu izgudrojums, bet kā ASV Pateicības dienas nedēļas nogales masveida iepirkšanās blakusefekts, jo piektdiena pēc Pateicības dienas jau sen bija iepirkšanās sezonas sākums. ASV mazumtirgotāji tradicionāli Ziemassvētku kampaņas sāka pēc Pateicības dienas. Pats termins Melnā Piektdiena parādījās vēlāk 50.-60.gados, kad policistiem Filadelfijā bija grūtības saglabāt pilsētā kārtību, jo pircēji piektdienā pēc Pateicības dienas pārpludināja iepirkšanās centrus, bet paralēli tam notika arī slavena ikgada futbola spēle. Tad radās Black - negatīvā pieskaņa šai pēcsvētku iepirkšanās dienai. Tikai ap 1980.gadu tirgotāji šo pārvērta par marketinga stāstu, jo šī tirdzniecības diena nereti ļāva pārvērst visa gada zaudējumus par peļņu nesošu biznesu.
Kāds ir Black Friday biznesa aprēķins?
Kādēļ atlaides kļuva tik lielas? Melnā Piektdiena būtībā iezvana Ziemassvētku iepirkšanās sezonas sākumu - tad cilvēki sāk jau gādāt par dāvanām zem eglītes. Tā kā pircēju plūsma jau brīvdienās nedēļu pēc Pateicības dienas ir samērā liela, tirgotāji sāka arvien vairāk konkurēt par šo pircēju plūsmu un piedāvāt arvien lielākas atlaides. Taču atlaides, protams, nebija visām precēm, bet bieži tikai daļai, lai dabūtu klientu pa durvīm iekšā.
Kā var izpārdošana būt peļņu nesoša, ja atlaide ir 50+% ?
Šādu jautājumu analizēja kādā rakstā Berklija Universitāte. Pārdevēji pelna ar vismaz 4 stratēģijām:
peļņa no visa pircēja groza (kur nereti ir preces arī bez vai ar mazākām atlaidēm) un, ideālā gadījumā, no turpmākajām attiecībām ar šo klientu;
liels apjoms var kompensēt mazāku maržu; ja apjoms pietiekami palielinās, absolūtā peļņa var pieaugt; ja uzņēmuma bruto marža sākumā bija 40%, pēc 20% cenas atlaides peļņa no vienības šajā piemērā (tabula zemāk) samazinās uz pusi - tādēļ nepieciešams pārdot 2x vairāk vienību, lai tikai saglabātu sākotnējo bruto peļņu;
Black Friday rada īsu logu, kur iespējams sasniegt cenu jutīgāku klientu segmentu, nesamazinot standarta cenu visu gadu;
noliktavas un naudas plūsma; pirms jaunā gada un jauniem produktu modeļiem uzņēmumam var būt izdevīgi vecās preces pārvērst naudā - labāk pārdot 10,000 sezonālu preču ar zemāku maržu nekā janvārī sēdēt uz noliktavas, kuru nākas finansēt un kuras vērtība samazinās.
Black Friday ne vienmēr rada papildus patēriņu
Kādā aptaujā norādīts, ka cilvēki speciāli atliek pirkumus uz Black Friday vai Cyber Monday laiku. Tāpēc tirgotāji šodien skatās ne tikai uz Black Friday ieņēmumiem, bet arī uz bruto maržu, klienta piesaistīšanas izmaksām, vidējo grozu un turpmāko klienta vērtību.
Vai no Black Friday valstij rodas lielāki nodokļi?
Nodokļu ziņā ir būtiska atšķirība starp Eiropu un ASV, jo ASV nav PVN, tādēļ Eiropā valstis šķiet pat lielākas ieguvējas no šīs akcijas, nekā ASV, kur patēriņa nodokļi tradicionāli neveido tik lielu daļu nodokļu groza. Ar UIN ir vēl neskaidrāk, jo liels apgrozījums nenozīmē peļņu, turklāt Latvijā valstij ilgi jāgaida, līdz peļņu uzņēmums arī izmaksās. Tomēr papildus nodarbinātība var radīt valstij labvēlīgu efektu darbaspēka nodokļu jomā.
Kopā rodas iespaids, ka vismaz emocionāli visi jūtas ieguvēji: gan pircēji, gan pārdevēji, gan valsts.




