Kad ķīla VID izpratnē nav ķīla
Šoreiz padalīšos ar stāstu no kāda uzņēmuma, bez komentāriem. Tik nelīmējās kopā, ka kas tāds ir iespējams. Taču kāds lietpratējs apstiprināja, ka viņš jau 5 gadus nesekmīgi cīnoties ar šo problēmu.
Situācija sāka izvērsties, īstenojot parāda atgūšanas procedūru – komercķīlu realizāciju.
Mūsu labā tika nodibināta komercķīla, kas reģistrēta saskaņā ar Komercķīlas likuma normām. Pēc tam veiktas visas nepieciešamās darbības parāda atgūšanai – koordinēta ķīlas atrašana, iesniegumu sagatavošana un iesniegšana tiesīb-sargājošajām iestādēm, u.tml. Tomēr objektīvu apstākļu dēļ ķīlas praktiskā realizācija aizkavējās.
Visā šajā posmā uz ķīlām tika reģistrēti ZTI (tiesu izpildītāja) un VID liegumi, ko lūdzām noņemt, jo bija iespēja realizēt ķīlas. ZTI mūsu lūgumu izpildīja, savukārt VID atteicās. Sākotnēji VID pieprasīja papildus informāciju, kas tika pilnībā sniegta. Mutiski VID darbinieks norādīja, ka tiek apkopota informācija par parāda apmēru un to, ka tas joprojām pastāv.
Sarakste ar VID ievilkās vairāku mēnešu garumā un beigu beigās VID informēja, ka sabiedrība, kurai bija uzlikta komercķīla, ir izslēgta no komercreģistra un uzskatāma par likvidētu. Pamatojoties uz to, VID pauda nostāju, ka visa sabiedrības manta uzskatāma par bezmantinieka mantu, kas pāriet valsts īpašumā – nododama VID.
Sabiedrības likvidācija notika balstoties uz VID lēmumu un pēc tam, kad jau bijām iesnieguši komercķīlas izlietošanas pieteikumus un saņemti atbilstoši lēmumi par tās atļaušanu!!!
VID pauž viedokli, ka līdz ar sabiedrības izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra izbeidzas arī komercķīlas kā lietu tiesības. Tas notika, neskatoties uz to, ka ķīla tika reģistrēta saskaņā ar likumu un tās izlietošana notiek līdz sabiebrības likvidācijai. Šāda izbeigšanās notiek tādēļ, ka neviens no kreditoriem nav pieteicies kā likvidators.
Mūsu ieskatā šāds tiesību piemērojums ir pretrunā Civillikuma, Komercķīlas likuma un lietu tiesību vispārējiem principiem, kuri noteic, ka komercķīla kā lietu tiesība nepazūd automātiski juridiskās personas izbeigšanās rezultātā.
Minētais gadījums izgaismo būtisku tiesisko risku – proti, ja komercķīlas izlietošanas un mantas realizācijas procesā iestājas administratīvi vai likvidācijas šķēršļi, pastāv būtiska iespēja, ka kreditora tiesības tiks ignorētas, neskatoties uz to, ka tās ir spēkā. Šādā situācijā valsts faktiski var pārņemt ķīlas priekšmetu, neņemot vērā iepriekš reģistrētās nodrošinājuma tiesības, jo pati valsts īsteno sabiedrību likvidāciju uz savu lēmumu pamata.