Kārlis Ketners par nodokļiem

Te - Kārļa atbildes uz nodokļu jautājumiem, līdz kuriem podkāstā ar Kārli Ketneru nemaz netikām, bet par kuriem prasās atbildes, nesagaidot nākamo podkāstu ar Kārli.

Kas varētu būt Broka vai kādas citas politiskas kustības 10 nodokļu punkti, kam vākt cilvēku atbalstu?

Man grūti definēt konkrētas kustības 10 punktus, turklāt manuprāt būtisks ir apstāklis ka pamatmērķis ir pāreja uz jaunu vēlēšanu kārtību, kurā vēlētāji balso par konkrētiem cilvēkiem, nevis partijām vai partiju sarakstiem. Tiek piedāvāta sistēma, pazīstama kā Single Transferable Vote (STV) – kur vēlētājs sarindo kandidātus pēc prioritātēm. Savukārt no nodokļu stratēģijas viedokļa ir svarīgi saprast vai šīs ir nosacīti labējais virziens (zems nodokļu slogs, minimālas valsts funkcijas) vai nosacīti kreisais virziens (augsts nodokļu slogs, nevienlīdzības mazināšana un sociālā valsts). Cilvēku atbalsts noteikti būtu lielāki izdevumi un mazāki nodokļi, ko mēs arī redzam pēdējās divās desmitgades – tie paši cilvēki, kas sāka jāpalielina finansējums izglītībai (zinātnei, sportam, veselībai, kompensējamajām zālēm…. [vajadzīgo pasvītrot]) ari turpat aicina samazināt nodokļus. Optimistiski vērtējot līdz vidējā termiņa beigām nodokļu pārkārtojumi, kas bija 2024.gadā, izmaksāja līdz 1 miljardam, atcerēsimies vēl PVN likmes samazināšanu no 22% uz 21%, UIN reformu.

Es aprobežotos ar galveno – nodokļu sistēma atbalsta ekonomisko aktivitāti, sistēma stimulē darbaspēka iesaisti un atbalsta demogrāfiju. Domāju, būtiskie soļi būtu:

· Vienkārša un pārskatāma nodokļu sistēma. Kas nozīmē, ka mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas tikai nacionālā jurisdikcijā, būtu maksimāli vienkāršotas deklarācijas, “viens logs” attiecībās starp uzņēmēju un valsti. Taču lieliem un daudznacionāliem uzņēmumiem vajadzētu saglabāt Rietumeiropas sistēmai līdzvērtīgu un saprotamu pieeju, ar klasiskajiem nodokļiem. Būtiski Latvijā ir maksimāli iekļaut nodokļu sistēmā tos, kas sniedz pakalpojumus fiziskajām personām, piedāvājot fiksēto IIN no ieņēmumiem līdzvērtīgu 5% nodokli un maksimāli atvieglojot tā maksāšanu.

· Zemāki nodokļi darba ņēmējiem - nodokļu slogs nedrīkst atturēt no darba, pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokli un to sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, pārskatīt sociālās iemaksas (vēl jo vairāk kontekstā ar diskusiju par “bāzes” pensijām).

· Nodokļu sloga pārbīde no darbaspēka uz patēriņu – mums Latvijā ir pieņemts izmantot šo lozungu taču aiz tā reāla darbība neseko – būtu jāpalielina standarta likme PVN līdz 24%, bet lai mazinātu regresivitāti, jāsamazina likmi pārtikai un ēdināšanai līdz, piemērām, 9% un jāievieš akcīzes nodoklim līdzvērtīgo kaitīgai pārtikai (”junk food” tax).

· Atteikties no pabalstu sistēmas par labu nodokļu atlaidēm ģimenēm un bērniem - lielākas nodokļu atlaides par apgādājamiem (varbūt vispār atbrīvot bērnu mātes no IIN, ja ir darbā un ar bērniem, tas jau būtu apsveicami), zemākas nodokļu likmes mājsaimniecībām ar bērniem (piedāvājot IIN mājsaimniecībām – summējot visus ienākumus un piemērojot zemākās likmes, nekā atsevišķajiem nodokļu maksātājiem). Iespējamais virziens demogrāfijas atbalstām var būt atvieglojumi sociālajām iemaksām 1. līmenī, jo skaidri parādās “nākotnes iemaksu veicēji”. Nodokļu atlaides vispārīgi tad stimulētu ekonomisko aktivitāti, nevis nodrošinātu “pasīvo” pabalstu ienākumu.

ThinCap ierobežojumi, kas traucē aizņemties no nebanku sektora un attīstīt biznesus. Kādēļ Latvijā ir, bet Igaunijā ar to pašu sistēmu nav?

Vispārīgi runājot, plānas kapitalizācijas noteikumi ir izstrādāti, lai risinātu situācijas, kad uzņēmumam ir pārmērīgi lieli parādi salīdzinājumā ar tā pašu kapitālu, jo īpaši, ja šie parādi ir no saistītām personām ārpus valsts robežām. Galvenās bažas ir procentu maksājumu atskaitīšana no apliekamas peļņas, netaisnīga nodokļu tiesību sadale starp parādnieka valsti un aizdevēja valsti. Ja finansējums ir mākslīgi strukturēts, lai procentus nosūtītu uz ārzemēm (uz valstīm ar zemiem nodokļiem), tad izcelsmes valsts zaudē nodokļus, vai arī ļaunprātīgas izmantošanas pasākums - nodrošinot, ka finansēšanas vienošanās ir komerciāli pamatotas, un novēršot pārmērīgu parādu, kas ir motivēts tikai ar nodokļiem.

Salīdzinoši zemas nodokļu likmes valstī, kāda ir Latvija, tas teorētiski var nozīmēt uzņēmumu nodokļu bāzes eroziju: meitasuzņēmums Latvijā uzņemas lielus parādus no mātesuzņēmuma vai saistīta uzņēmuma ārpus Latvijas, maksā procentus un samazina nodokļus, ko tas maksā Latvijā. Taču ņemot vērā to, ka Latvijā ir sadalījuma peļņas nodoklis nevis “klasiskais” UIN, īsti pamatojuma šīm normām nav. Manuprāt nav nepieciešams nosacījums, kas definēts ar fiksētu parāda un kapitāla attiecību (piemēram, 4:1) un kas automātiski neļauj atskaitīt procentus par pārmērīgu parādu, jo paralēli tam ir no ES direktīvām pārņemta norma, ka, ja aizdevumu izmaksas (procenti un saistītās izmaksas) pārsniedz 3 miljonus eiro un pārsniedz 30 % no EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas), tad pārsnieguma aizdevumu izmaksas var tikt nepieļautas.

Savukārt attiecībā uz banku sektoru mums ir klasiskais slēptais atbalsts – neļaut aizņēmumus no nebanku sektora, izmantojot nodokļu “apspiešanas” normas. Sākotnēji Latvijā “plānas kapitalizācijas” klasisko normu nebija. Peļņas nodokļa aprēķinā ļāva samazināt apliekamo peļņu par komercbankām veiktajiem maksājumiem, tad sākotnēji 1995.gadā UIN paredzēja, ka apliekamo ienākumu drīkst samazināt par gada pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, kuru nosaka, Valsts statistikas komitejas noteikto gada vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs reizinot ar gada vidējo paša uzņēmuma kapitāla summu^[1].

Un tad arī parādījās pirmā atruna, ka “šie noteikumi nav attiecināmi uz procentu maksājumiem par aizņēmumiem Latvijas Republikā reģistrētās komercbankās”. Savukārt klasiskais ThinCap bija ieviests 2003.gadā^[2], saglabājot gan “tirgus cenas” pirmo daļu – modificētā versijā, gan arī ieviešot pašu kapitāla un aizdevumu kapitāla proporciju. Likumprojektā anotācijā arī norādīts, ka “Likumprojekts paredz palielināt aizdevu kapitāla un pašu kapitāla proporciju, kas tiek izmantota kā kritērijs procentu maksājumu atskaitīšanai apliekamā ienākuma noteikšanas mērķiem. Tādējādi palielināsies atskaitāmo procentu maksājumu apjoms un palielināsies uzņēmumu iespējas piesaistīt aizdevu kapitālu.”^[3].

Un arī šajā regulējumā palika “Šā panta pirmo daļu un otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs saņemtiem kredītiem un aizņēmumiem, kā arī kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.”. Līdzīga proporcija ar nu jau precizētiem atvieglojumiem dažādām finanšu institūcijām ir “pārlikta” arī uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu^[4]. Manuprāt, ja par procentu maksājumiem noteiktas bažas ir pamatotas, gan likuma veidotājiem, gan arī VID aktīvāk jāpiemēro vispārīgi noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu/slēpto peļņas sadali, kas ļauj noteiktus starpuzņēmumu parādu/aizdevumu līgumus uzskatīt par sadali, ja, piemēram, atmaksāšana nav reāla.

Ir tāds YouTube populārs kanāls – GarysEconomics. Viņš aktīvi uzstājas pret nevienlīdzību. Tikko redzēju sižetu, kur viņš kopā ar mūziķi, miljonāru Brian Eno uzstājās TV ar ziņu, ka turīgajiem (10m+ aktīvos) jāpiemēro lielākus turīguma nodokļus. Vai LV turīguma nodoklis var būt aktuāla tēma?

Diezgan neviennozīmīgs jautājums, uz kuru es parasti sāku par divām medaļas pusēm. Piemērām, Stevenson publiski aicina ieviest bagātības nodokli superbagātiem indivīdiem. Kas būtu Latvijas apstākļos tie “superbagātie”, no kurā sliekšņa tās sāksies. Neesmu liels bagātības nodokļa piekritējs, bet uzskatu, ka tādam klasiskajā sistēmā ir jābūt. Man pat bija raksts par šo tēmu^[5]. Tehniski un teorētiski šīs nodokļa veids Latvijā ir iespējams, taču problēma ar “neto-bagātības aplikšanu” saistāma ar to, ka šīs ir izteikti kreisais nodokļu stratēģijas paņēmiens.

Kreisie bieži piedāvā augstāku nodokli kapitāla pieaugumam, lielāku nekustamā īpašuma nodokli lielajiem vai dārgajiem īpašumiem, īpašus nodokļus luksusa aktīviem, stingrāk aplikt finanšu spekulatīvos darījumus. Tātad, ir nepieciešams politisks konsenss par nodokļa ieviešanu, sabiedrības debatē par šo nodokli – kādi ir “bagātības” nodokļa sliekšņi^[6], atbrīvojumi, aktīvu novērtēšanas sistēma. Principā Latvijas “mantiskā stāvokļa nulles deklarācija”^[7] dod priekšstatu par aktīviem, kurus iespējams aplikt ar visaptverošo nodokli.

Vai šobrīd VID būtu spējīgs to izdarīt – droši vien, ka nē. Tehniski nevienlīdzību var risināt ieviešot „solidaritātes nodokli” ļoti lieliem tīriem aktīviem^[8], taču liela kapitāla un cilvēku mobilitāte nedos fiskālo efektu, bet tikai nodokļu sistēmas taisnīgumu. Administratīvās, vērtēšanas un politiskās sarežģītības dēļ valdības parasti dod priekšroku konkrētu aktīvu aplikšanai ar nodokli (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļi, transportlīdzekļu nodokļi), nevis vispārējam neto bagātības nodoklim. Šķiet, ka tāda ir tendence arī Latvijā, taču nekustāmā īpašuma nodokļa vērtēšanas reformas gaita neliecina par to, ka bagātības nodokļi ir politiski aktuāls temats.

Ko domā par jauniem nodokļu objektiem, tādiem kā cukura nodoklis un kara nodoklis – RUS, BLR izcelsmes preču tirdzniecībai LV; kādēļ joprojām VID izsniedz atļaujas nemaksāt ofšoru nodokli maksājumiem uz Krieviju?

Cukura nodoklis vai vispār kaitīgas pārtikas nodoklis ir foršs temats. Ungārijas Public Health Product Tax (PHPT) ir labs praktiskais piemērs, ka šāds nodoklis darbojas. Man savulaik bija raksts[9] un arī Annas Plutas, Marijas Krūmiņas un Arņa Saukas pētījumā[10] ir apskatīti šie nodokļi. Jāsaka, ka tas atbilst manai pārliecībai par sabiedrības veselības politiku, taču noteikt saskarsies ar politisko pretestību. Šīs nodoklis ir tas, kur nebūtu jāgaida fiskālais efekts, bet drīzāk patēriņa paradumu maiņu un ilgtermiņa izmaiņas, kas būtu saistāmas ar kardiovaskulāram slimībām, cukura diabēta slimību un arī aptaukošanas mazināšanu. Taču, ja nodoklis netiek ieviests tā, ka cenas tiek paaugstinātas par 20% un vairāk, tad efekts izpaliek[11].

Interesanti, ka Latvijā zinātnieki ir piedāvājuši “gaļas nodokli” ar vides aizsardzības apsvērumiem, kas arī būtu ar patēriņa izmaiņu efektu[12], taču es nedomāju ka mūsu dienas kārtībā šīm jautājumam jābūt, turklāt šīs nu gan ir izteikti regresīvs nodoklis.

Kara nodoklis, kā esi to aprakstījis, būtu tāds kā “kvazi-akcīzes” nodoklis, kaut kas līdzīgs “kafijas akcīzei”, tikai uz noteiktās izcelsmes precēm. Taču, jau šobrīd par preču ievešanu tiek piemērots Muitas nodoklis (importa muitas nodoklis), ja preces ieved no ārpus ES valsts. Tāpat jāmaksā Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) — preces importam jāpiemēro PVN likme, kā ievedot no trešās valsts. Ir piemērojamas arī sankcijas un importa aizliegumi konkrētām precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kas var pilnībā liegt ievešanu vai papildus sarežģīt procedūras. Diezgan sarežģīti administratīvi iebūvēt sistēmā vēl šo nodokli, bet nav neiespējami. Protams paliek iespējami pret-apiešanas mehānismi, atbilstība kopējām tirgum, ja muitošana notiek citā ES valstī.

Administratīvi vienkāršāk būtu ieturēt nodokli no maksājumiem par preču piegādi, bet tad ir trešais jautājums par nodokli maksājumiem[13]. Jā - ir nosacījumi, kuros Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izsniegt atļauju neieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) maksājumiem uz juridiskajām personām, kas atrodas vai ir reģistrētas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās — un šajā sarakstā ir iekļauta arī Krievijas Federācija. Piemērām, preces ir iegādātas par tirgus cenām (tirgus vērtību) un tas ir dokumentēts ar piemērotu transfertcenu dokumentāciju - UIN ieturēšana nav jāveic. Savukārt - ja maksājums ir par pakalpojumiem, kas iegādāti no Krievijas uzņēmuma. Tomēr uzņēmumam ir iespēja pirms maksājuma vērsties pie VID ar iesniegumu, lai saņemtu atļauju neieturēt nodokli. Man tomēr šķiet, ka, ja notiek karš un ir jebkādas iespējas neizsniegt atļaujas, neizsniedzam šīs atļaujas un ieturam nodokli.

Aploksnes, PVN karuseļi, ēnu ekonomika – kā ar to visu tikt galā šodienas acīm raugoties?

Ļoti plašs jautājumu klāsts, taču īsumā palikšu pie sava jau sen paustā viedokļa – sistēmas vienkāršošana it sevišķi tur, kur nav iespējams kontrolēt (hard-to-tax gadījumi). Ir labi pētījumi par šo tēmu[14]. Šīs ir atslēgas elements – sistēmas vienkāršošana, prezumptīvie nodokļi[15]. Attiecībā uz Latvijas gadījumu, man šķiet, ka atbilde būtu meklējama arī stiprinot netiešās iedzīvotāju ienākuma nodokļa audita metodes un izmantojot netiešus pierādījumus, referējot uz ASV pieredzi - Al Capone netika veiksmīgi tiesāts par savu vardarbīgo noziedzīgo impēriju - kontrabandu, azartspēlēm, izspiešanu, jo liecinieki tika iebiedēti un pierādījumus bija grūti iegūt. Tā vietā ASV Valsts kase izmantoja netiešas metodes, lai pierādītu nodokļu nemaksāšanu[16]. Es kopš 2003.gada[17] uzskatu, ka jāvēršas ar selektīvām netiešām metodēm pret patiesā labuma guvēju, nevis mēģinot liegt priekšnodokļa atskaitīšanu reāliem nodokļa maksātājiem vai mēģinot “noķert” algas izmaksas brīdi.

Tas arī mazina nodokļu maksāšanas morāli, ja citi nodokļu nemaksātāji bauda valsts labumus, brauc pa asfaltētām ielām, ved bērnus uz skolu, ārstējas slimnīcā, u.t.t. Ko atbildēt maksātājiem?

Grūti atbildams jautājums. Klasiski nodoklis neparedz tiešu pret-pakalpojumu, nodoklis ir maksa par civilizāciju, maksa par to, ka esam sabiedrības daļa un dalība “kolektīvo publisko labumu” finansēšanā. Var mēģināt ierobežot piekļuvi šiem labumiem, bet ilgtermiņā tās dos pretējo efektu. Nodokļu nemaksātāju problēma nodokļu morāles perspektīvā tiek risināta ne tikai ar kontroles mehānismiem, bet ar uzticības, taisnīguma un caurspīdīguma stiprināšanu. Iespējams būtu nepieciešams ne tikai publiskot statistiku par godprātīgu maksāšanu (“80% uzņēmumu maksā savlaicīgi”), komunicēt godīgas prakses, bet arī ļaut iepazīties ar fizisko[18] un juridisko personu samaksātiem nodokļiem (attiecīgi izmantojot datu pieprasītāja autentifikāciju, lai katrs zinātu kurš par viņu interesējas[19]). No nodokļu morāles viedokļa atbilde ir - atbalstīt sabiedrības izpratni par nodokļiem un nosodījums par nodokļu nemaksāšanu, bet vienlaicīgi - vienkāršoti režīmi (presumptive tax, IIN, UIN atvieglojumi), samērīgi sociālie maksājumi.

Par VID vadību kādā sarunā dzirdēju, ka tur problēma tāda, ka vadībai zemāka līmeņa ierēdņi saka to, ko viņi vēlas dzirdēt, bet beigās visu tāpat izdara pa savam. Vadībai grūti redzēt tos, kas nopludina informāciju vai turpina strādāt kā pirms 20 gadiem un pieņem apšaubāmus lēmumus. Vai redzi kādas zāles šādās situācijās, kā tikt galā ar tiem, kas VID nevēlas mainīties?

Klasiska “lielo korporāciju” pārvaldes problemātika - vidējais menedžments formāli “ziņo pareizo bildi”, bet faktiski īsteno savas prioritātes, slēpj problēmas, vai bremzē pārmaiņas. To sauc par organizational decoupling (atdalīšanās starp to, ko runā, un to, ko dara), un tas ir viens no grūtākajiem pārvaldības uzdevumiem. Lai to kontrolētu jāmaina informācijas struktūra, stimuli un uzticības mehānismi. Vadītājam ir nepieciešami vairāki paralēli informācijas kanāli, objektīvi rādītāji, lēmumu atgriezeniskā saite un iekšējie auditi, kas pārsniedz līmeņus, rotācija un starpfunkciju uzraudzība, lai sadalītu „mini impērijas”, kā arī stimuli, kas balstīti uz faktisko uzvedību. Augstākās vadības tieša klātbūtne darbībā. Attiecībā uz VID kā pamata risinājums būtu civildienesta gaitas ieviešana, rotācijas, jo organizācijā zināms, kuri menedžeri “dara pa savam”. Taču būšu pesimistisks - ja menedžeris dara “pa savam”, bet rezultāts ir labs → sistēma to bieži piecieš, ja rezultāts ir slikts, bet menedžeris labi “stāsta” → vadība bieži apmaldās un arī piecieš. Risinājumu redzu kopējā valsts civildienesta gaitas ieviešanā, rotāciju principa ieviešana (funkcija nevis cilvēks), kā arī deregulācija – tas ir vienkāršošana, nevajadzīgas slodzes samazināšana, stingras kontroles atvieglojumi un lielāka elastība, padarīt caurspīdīgus algoritmus u.c.[20].

Pagājušā sarunā daudz sapņojām par ideālu nodokļu sistēmu. Vai kas mainījies tavos sapņos šodienas acīm?

Manuprāt soļi uz ideālu ir:

1. Nodokļu sistēmas vienkāršošana un konsolidācija (skat. iepriekš par presumptīviem nodokļiem),

2. Neapliekamā minimuma celšana un automātiska indeksācija (Ieguvums - tūlītējs reālo ienākumu pieaugums strādājošajiem, trūkums – vidējā termiņa budžeta ieņēmumu kritums, kas jākompensē ar valsts parāda pieaugumu, jāpārskata IIN sadalījums),

3. Darba devēja sociālo iemaksu pārskatīšana (mērķtiecīgi samazināt slogu darba devējiem par ~2–3 p.p. arī uz 2. fondēto pensiju līmeņa rēķina.

4. Reinvestētās peļņas neaplikšanas stimuli – par P&A izdevumiem, automatizāciju, augstas pievienotās vērtības nozari.

5. Pilna digitalizācija nodokļu administrēšanā.

6. Nekustamā īpašuma nodokļa reforma (zemāks vai atcelts NĪN pirmajam mājoklim, papildus slogs neizmantotiem vai tukšiem īpašumiem).

7. Baltijas nodokļu telpas saskaņošana (digitālie nodokļi, mazāk nodokļu arbitrāžas, lielāka reģiona konkurētspēja).

Nodoklis digitālajam biznesam – Itālija saka, ka Facebook uc jāmaksā PVN par datiem, ko cilvēki maksā naudas vietā. Arvien vairāk valstīs ir DST. Pagājušā TS intervijā Palkavnieks no DG teica, ka tas būtu godīgi – maksāt patēriņa valstī. Vai joprojām pārāk baidāmies no ASV reakcijas?

Domāju ka digitāla nodokļa ieviešana ir galvenokārt saistīta ar nodokļu saiknes konceptu[21] un atteikšanos no tradicionālas pieejas, kas ir grūti. Nodokļu saistība pastāv, ja uzņēmumam ir pietiekama klātbūtne — fiziska, ekonomiska vai cita veida — valstī, kas rada nodokļu saistības šajā valstī. Vienkārši izsakoties: Saistība = pietiekama klātbūtne valstī → nodokļu saistības. Taču digitālie uzņēmumi — straumēšanas pakalpojumi, SaaS pakalpojumu sniedzēji, tiešsaistes tirgus vietas, mākoņdatošana — var gūt lielus ieņēmumus jurisdikcijā, kurā tiem nav fiziskas klātbūtnes. Man drīzāk personīgi būtu bail no tā, ka lielie giganti izvēlēsies atteikties no mums un mūsu tirgus ieviestas aplikšanas pieejas dēļ. Itāliju vai Franciju ignorēt globāli ir grūtāk. PVN digitāliem pakalpojumiem un DAC jau daļēji nosedz šo nišu.

Ieturējuma nodoklis – kāpēc dāvinām citām valstīm to, ko varam paņemt sev?

Nezinu. Formāli tās tiek darīts investīciju veicināšanai, vai tās dod sekmīgu rezultātu, laikam jau nē. Vai var savākt “izlieto ūdeni” un ieviest atpakaļ – var, bet nav jau maksātāju, nav objekta.

IIN likuma vienkāršošana – kur iestrēdzis šis projekts?

Grūti teikt. Jāaicina uz sarunu kāds no maniem nodokļu kolēģiem.

Vai LV drīkst veidot kādas smilškastes, kur eksperimentēt ar nodokļiem?

😊 Katra valsts drīkst eksperimentēt, tikai Latvija kā ES dalībvalsts nevar aizmirst par četrām ES pamatbrīvībām, nediskrimināciju un noteikti valsts atbalsta normatīviem, kas būtiski ierobežo eksperimentu lauku. Nevar arī nepieminēt Uzvedības kodeksu[22] attiecībā uz nodokļiem, kur dalībvalstīs ir vienojušas par kaitīgo nodokļu pasākumu atcelšanu un neieviešanu. Tā, piemērām, pasākums var tikt uzskatīts par kaitīgu, ja tas piedāvā ievērojami zemāku efektīvo nodokļu likmi, piešķir privileģētu attieksmi nerezidentiem vai darbībām, kas netiek piedāvāta vietējiem uzņēmumiem, priekšrocības ir pieejamas tikai konkrētai, bieži vien ārvalstu, grupai, izmanto nestandarta, diskrecionārus nodokļu noteikumus. Kopumā ņemot var eksperimentēt, bet ievērojot ‘spēlēs noteikumus’, kas veidoti veco nodokļu sistēmu interesēs un ņemot vērā budžeta iespējas riskēt, palielinot valsts parādu.

---

[1] Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, 6. pants. https://likumi.lv/ta/id/34094/redakcijas-datums/1995/04/01#p6 astotā daļa.

[2] Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, 6.⁴ pants. https://likumi.lv/ta/id/34094/redakcijas-datums/2017/01/01#p6_4

[3] https://www.saeima.lv/Lapas/8Sae_Lprj/lasa-dd=LP0216_0.htm

[4] Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, 10. pants. https://likumi.lv/ta/id/292700#p10

[5] Ketners, K. (2015). Possibility for Personal Wealth Taxation in Latvia. Proceedings of the Economic Science for Rural Development Conference. https://llufb.llu.lv/conference/economic_science_rural/2015/Latvia_ESRD_37_2015-211-219.pdf

[6] Priekšstātam par šo nodokli skatīt - https://taxfoundation.org/data/all/eu/wealth-taxes-europe/

[7] https://www.vid.gov.lv/lv/fizisko-personu-mantiskais-stavoklis

[8] Piemērām, „solidaritātes nodoklis” no 1,0 % līdz 3,5 % gadā fiziskām personām, kuru neto aktīvi pārsniedz 3 miljonus eiro.

[9] Petersone, M., Ketners, K., & Abolina, I. (2018). Conceptualizing the possible implementation of food taxes in developed economies: Case of Latvia. Ad Alta: Journal of Interdisciplinary Research, 8(2), 193.

[10] Anna Pluta, Marija Krūmiņa, Arnis Sauka (2024) Taxation of the non-alcoholic beverages withexcise tax in the Baltic countries. Potential broadening of the tax base to foodproducts high in sugar and salt. https://biceps.org/wp-content/uploads/2025/03/report_biceps_final.pdf

[11] Par fiskālo politiku un pārtiku skatīt arī Pasaules Veselības organizācija (2015) “Fiscal Policies for Diet and Prevention of Noncommunicable Diseases”, https://www.who.int/docs/default-source/obesity/fiscal-policies-for-diet-and-the-prevention-of-noncommunicable-diseases-0.pdf?sfvrsn=84ee20c_2

[12] https://manabalss.lv/dabas-resursu-nodoklis-galas-produktiem/show

[13] Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana darījumiem arpersonām Krievijas Federācijā. https://www.vid.gov.lv/lv/media/19275/download?attachment

[14] Joshi, Anuradha & Prichard, Wilson & Heady, Christopher. (2013). Taxing the Informal Economy: Challenges, Possibilities and Remaining Questions. IDS Working Papers. 2013. 10.1111/j.2040-0209.2013.00429.x.; Dom, R., Custers, A., Davenport, S., & Prichard, W. (2022). Innovations in tax compliance: Building trust, navigating politics, and tailoring reform. World Bank Publications.

[15] https://www.imf.org/external/pubs/nft/1998/tlaw/eng/ch12.pdf

[16] Mūsdienu IRS pieeju var aplūkot - https://www.irs.gov/irm/part9/irm_09-005-009

[17] Ketners, K. (2003) Fizisko personu nodokļu maksājumu auditu problēmas Latvijā. Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas: RTU 44.Starptautiskās zinātniskās konference. – Rīga, RTU, 2003.

[18]https://www.vero.fi/en/About-us/finnish-tax-administration/data-security-and-information-access/public-information-on-taxes/public-information-on-individual-income-taxes/

[19] https://www.theguardian.com/money/blog/2016/apr/11/when-it-comes-to-tax-transparency-norway-leads-the-field ; https://www.skatteetaten.no/en/forms/search-the-tax-lists/

[20] https://www.imf.org/en/-/media/files/publications/wp/2025/english/wpiea2025017-print-pdf.pdf ;

[21] Interesenti var ielūkoties piemērām https://www.ibfd.org/sites/default/files/2022-12/20_007_tax_nexus_and_jurisdiction_in_international_and_eu_law_proof_1.pdf

[22] https://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/preparatory-bodies/code-conduct-group/