Ko darīt ar bagātnieku nodokli?

Franču ekonomistiem Gabriel Zucman un Thomas Piketty nu jau piebalso arī YouTube plašu auditoriju iekarojušais kanāls Gary's Economics. Oktobrī The Economist rakstīja, ka tā nav laba ideja. Kāpēc?

*Tax the rich (uzraksts uz sienas, ko pamanīju Lisabonā).

Nodokļa būtība

Ar bagātību šobrīd projektu līmenī UK saprot 10 mil., bet Francijā 100 mil. slieksni, bet nodoklis jau ieviests Norvēģijā, Spānijā un Šveicē, kur sliekšņi ir daudz zemāki. Nodoklis (0,2-3,5%) būtu piemērojams ik gadu aktīviem virs šī limita.

Tēma šobrīd arvien vairāk uzkarst

Labāk nedarīt neko

Figurē aprēķini par nelielu saujiņu cilvēku (ap 1,6%) pasaulē, kam nu jau piederot ap 1/2 no visas pasaules aktīviem. Neskatoties uz to, vienu brīdi palika arvien mazāk valstu, kas šo nodokli piemēro, jo turīgiem cilvēkiem ir diezgan vienkārši mainīt nodokļu rezidenci. Tāpēc no valstu viedokļa labāk, lai attiecīgais cilvēks ar visiem īpašumiem un biznesiem maksā citus nodokļus.

EK un OECD: jāievieš visiem

Parādījušies arī pretēji viedokļi. No Eiropas Komisijas skatuves izskanēja ieteikums, ka visām ES valstīm par šo būtu nopietni jāpadomā. Pie šāda globāla risinājuma (līdzīgi kā ar globālo minimālo UIN) strādājot OECD.

Jāievieš migrējošo bagātnieku pievilkšanas magnētu

Taču dzirdēts arī kardinālāks viedoklis, ka mums jāievieš UK nesen atceltos non-dom noteikumus (nodoklis te dzīvojošiem tikai par Latvijā gūto ienākumu), lai UK pametušie bagātnieki nāk dzīvot uz Latviju, ne uz Emirātiem (te ir FT raksts, ka tieši uz AAE visvairāk pārceļas UK top menedžmenta cilvēku pēc turienes nodokļu pārmaiņām).

Starp miljonāriem ir arī savas valsts patrioti

Savukārt mūziķis un miljonārs Brian Eno tikmēr atklāti lielākajos medijos deklarē:

Nāciet un mums, miljonāriem, piemērojiet lielākus nodokļus. Tie, kas pārceļas no UK tagad prom, tie jau nemaz nav Briti, bet ieceļojušie migranti, kam nospļauties par mūsu valsts labklājību.

Piketty, Zucman un Holiday

Zucman uzskata, ka aktīviem virs 100 milj. visā ES piemērojams 2% nodoklis. Ik gadu. Piketī savā bestsellerī 21.gs. kapitāls bija līdzīgās domās, jo bagātība uzkrājas straujāk, nekā aug ekonomika. Bez šī nodokļa situācija ar nevienlīdzību tikai pasliktināsies. Tomēr prognozēs par nodokļa ieviešanu viņš bija skeptisks, jo bagātnieki veido likumus un viņu galvenā rūpe ir saglabāt status quo, nevis uzlabot mazāk turīgo dzīvi. Šai sakarā nāk prātā Ryan Holiday izcilā grāmata Right Thing. Right Now, kurā viņš attiecina interesantus vēsture notikumus uz mūsdienām. Viena no viņa tēzēm bija, ka elite spēs pieņemt mazāk turīgiem labvēlīgus likumus vien tad, ja viņi izmēģinās padzīvot kaut vai, piemēram, ar EUR 1000 mēnesī.

Kāpēc šāds nodoklis vajadzīgs?

Te droši vien visiem ir skaidrs, ka runa nav par skaudību par bagāto bagātību. Te vairāk, šķiet, runa par GINI koeficientu un nevienlīdzības mazināšanu valstī. Par to, vai vēlamies dzīvot tā, kā, piemēram, Sanfrancisko, kur bezpajumtnieki nu jau ir nopietna problēma visiem tur dzīvojošiem, vai kā Skandināvijā. Starp citu, ir virkne Eiropas karšu, kas Baltiju pieskaita Ziemeļeiropas reģionam.

Kāpēc šāds nodoklis nav vajadzīgs?

Pirmā problēma. Parasti pretargumenti ir par tēmu - bagātnieki pacels cepuri un aizies prom. Tomēr te var piekrist Brian Eno, ka gājējs un sava labuma meklētājs nāks un ies - valsti var uzbūvēt ar savas valsts iedzīvotāju, patriotu palīdzību. Kādēļ, gan, kādam pamest valsti ar tik labu dzīves līmeni (tiem, kam ir pastāvīgs darbs).

Otra problēma - aktīvu novērtēšana. Piemēram, Šveice un Luksemburga turīgumu piemēro arī turīgu cilvēku korporatīviem aktīviem, taču tur ir mūžīga problēma – kā ik gadu vērtēt slēgtu (ne publisku) uzņēmumu aktīvu vērtību, lai nebūtu katru gadu jātaisa individuālus vērtējumus? Tādēļ Francija, piemēram, kopš 2018.g. piemēro šādu nodokli tikai turīgo cilvēku nekustamajam īpašumam virs EUR 1,5 milj. sliekšņa.

Trešā problēma. Spānijā 2023.gadā esot bijis konstitucionālās tiesas spriedums par to, ka ar bagātības nodokli viss ir ok. Taču nesenajā IFA kongresā izskanēja interesants aspekts, kas būtu konstitucionālā vērtējuma vērts, par ko nebiju iepriekš iedomājies. Rezidents, kas maksā bagātības nodokli, nostādīts nevienlīdzīgā situācijā ar nerezidentu, kas šādu nodokli nemaksā un tāpēc attiecīgā darījumā var atļauties maksāt lielāku cenu. Šai problēmai arī prasītos globāls bagātības nodokļa risinājums.

Ceturtā problēma. Tad vēl ir pelēkā, woodoo zona – dzīvības apdrošināšanas polises, trasti un fondi, kuros esošie aktīvi nepieder (un tos pat parasti nekontrolē attiecīgie labuma guvēji), mākslas darbi, nepārdodami aktīvi, startapi, kuriem ir augsta vērtība, neskatoties uz to, ka tie strādā ar zaudējumiem, aktīvais bizness, kam ik dienu tik daudz kas mainās.

Latvijā jau ir?

Latvijā jau ir solidaritātes nodoklis lielajām algām un 3% nodoklis ienākumiem virs EUR 200k gadā. Tomēr turīgajiem mēdz būt ieradums dzīvot bez ienākumiem. Kādā brīdī pat FM cirkulēja miljonāru saraksts, kurā bija vairāki bez ikgada ienākumiem.

Kā miljonārs var dzīvot bez ienākumiem?

Viens no populārākajiem veidiem pasaulē ir bezgalīgs aizņēmums, ieķīlājot sev piederošus aktīvus. Lētāk, protams, maksāt aizdevējam %, nekā saņemt ienākumus un maksāt nodokli.

Kas tad ar to The Economist viedokli?

Rakstā teikts, ka OECD pagaidām neredz šim nodoklim nākotni, bet IMF bijušais galvenais ekonomists to atbalsta, bet ar zemāku likmi. Tomēr nekādu detalizētāku šī jautājuma analīzi šajā rakstā neatradīsiet. Toties, to atradīsiet nākamajā.

Tax Policy Associates

Ko par šo saka UK viens no atzītākajiem nodokļu guru Dan Neidle? Te viņam par šo tēmu ir plaša, detalizēta analīze, kādēļ šis nodoklis ir ar augstu risku, neiespējams no tā noteikumu izstrādāšanas viedokļa un pretējs ekonomikas izaugsmei. Kopumā viņš ir diezgan lakonisks:

“Ne šī, ne arī, iespējams, jebkura cita iedomājamā valdība neieviesīs bagātības nodokli.”

Risinājumi, kamēr nav globāla risinājuma

Turīguma nodokļa vietā - NĪN dārgākajām ēkām

Viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir sekot Portugāles, Francijas u.c. valstu pēdās un piemērot nodokli nekustamajam īpašumam virs noteiktas (1 milj?) vērtības. Ar nosacījumu, ka kadastrālās vērtības tiek sakārtotas atbilstoši tirgus vērtībām. Tas ir viegli iekasējams nodoklis. Turklāt, arī lielākie PVN izkrāpēji, ofšoristi un aplokšņu algu saņēmēji kaut kur to naudu tērē. Galvenokārt, pērkot nekustamos īpašumus. Tā valsts paņemtu kaut daļiņu no tā, kas tai atņemts. Šāds virziens arī saskanētu ar vīziju - pēc iespējas izvairīties no jaunu nodokļu ieviešanas, kas sistēmu sarežģītu vēl vairāk.

Exit tax

Pirms tam vienkāršākais - jāaizlāpa sistēmas caurumus - jāievieš exit tax fiziskām personām, lai vairs nebūtu iespēja spēlēties ar nodokļu rezidences definīcijām, lai Latvijā gadiem ilgi izveidotu aktīvu pārdošana apliktos Latvijā (šobrīd, nomainot fiziskās personas nodokļu rezidenci, Latvija zaudē šo nodokli).

PVN?

Tēma ir ārkārtīgi plaša, tā kā pie tās noteikti atgriezīšos. Tagad Latvijā, šķiet, parādījies cits jautājums, ko gaidīju parādāmies vien pēc vēlēšanām - vai Latvijā jāceļ PVN likmi? LTRK, ar atsauci uz apspriešanu Saeimas koridoros, ir uzsācis savu biedru aptauju par šo jautājumu. Esmu kategoriski pret šādu soli, gluži kā prof. Māris Jurušs, jo tas visvairāk sitīs pa mazāk turīgiem. Par to sīkāk - kādā no nākamajiem blogiem.