"Nodokļu stāsti" 1.sērija "Nodokļi un dzīve"
Sākot ar vakardienu katru ceturtdienu TV4 rādīs visas piecas šīs dokumentālās filmas sērijas. Pirmo sēriju nododu arī jūsu vērtējumam.
Filmai pirmajā sērijā komentārus sniedza brīnišķīgi eksperti: Baiba Šmite-Roķe, Ieva Jāgere, Jānis Hermanis, Jānis Ošlejs, Jānis Domburs, Vents Sīlis, Arvils Ašeradens, Aiva Vīksna. Taču filmas nebūtu, ja nebūtu nu jau ilgstoša sadarbība ar profesionālo filmas režisoru Kristapu Pētersonu, kā arī Sorainen finansiālā atbalsta.
Filmā runājam par uzticēšanos valstij, par sistēmas sarežģītību, par makroekonomisko vērtējumu, investoru un parasto cilvēku skatījumu uz nodokļiem. Vai nodokļi ir uzspiests obligāts maksājums vai tomēr cilvēku vienošanās kaut ko visiem kopīgi iegādāties?
Baiba Šmite-Roķe: Vēl jānomainās paaudzei, ja ne divām, lai aizmirstos padomju mantojums. Padomju laikā bija gods apzagt valsti. Mēs tagad dzīvojam neatkarīgā valstī un apzogam paši sevi, savu pensiju, bērnu skolotājus un vecāku ārstus. Vajadzīga savstarpēja uzticēšanās, bet šobrīd uzticēšanās līmenis ir diezgan zems.
Kad pazūd uzticēšanās? Ja nav skaidrības. Te nāk VID loma skaidrot. Tomēr arī nodokļu likumus var un vajag padarīt vienkāršākus.
Ēnu ekonomika veidojas no vairākām daļām. Ir tie, kas nespēj nodokļus samaksāt, cita - kas sistēmu nesaprot. Mazajiem jābūt vienkāršākam nodokļu režīmam. Trešā daļa ir tie, kas cer, ka viņus nepamanīs, bet VID viņus redz un mēģina ar viņiem komunicēt.
Sabiedrība visvairāk jūt neliederīgos tēriņus, bet nepamana to lielāko daļu tēriņu, kas tiek tērēti ļoti labi. Sabiedrība nolīgst valsts pārvaldi, lai viņi pārvalda šo maciņu. Tāpēc viņiem ir tiesības skaidrot nelietderīgus tēriņus.
Arvils Ašeradens: Izcila disertācija ir aizstāvēta Mākslas akadēmijā par to, kā radoši cilvēki redz, kā viņiem ir jāmaksā nodokļi. Viņi saķer galvu un vēlas kaut ko ļoti vienkāršu.
Jānis Hermanis: Latvijā iekasēto nodokļu īpatsvars pret IKP ir līdz šim augstākais - 35%. Sabiedrībai sasniedzot zināmu labklājības līmeni, palielinās arī tās maksātspēja. Sistēmu ietekmē ēnu ekonomika, vēlēšanās maksāt, sistēmas sarežģītība, bet gadu laikā novērojams pakāpenisks progress. Latvijas nodokļu sistēma šķiet pievilcīga no investoru puses. Taču jāskatās uz sistēmu arī no citām pusēm - vai ekonomiskā aktivitāte pieaug, vai tiek nodrošinātas visas vajadzības, u.tml.
Valsts sektorā nereti jūtama attieksme, ka viņi ir tas centrs, ap ko viss griežās. Tad rodas pārregulācija u.c. regulējuma problēmas, jo daudz ko nolemj, ar citiem nekonsultējoties. Tas palielina savstarpēju neuzticēšanos.
Ieva Jāgere: Parasti investoriem ir svarīgas vairākas pozīcijas un viņo novērtē katras pozīcijas svaru. Nodokļu pozīcijā mēs parasti esam ar augstāko atzīmi, bet ja mēs zaudējam pārējos laukos, tad tas īsti mums nepalīdzēs. Nodokļu sistēma ir lauciņš, kas pavelk vērtējumu uz augšu, bet tas nebūs galvenais iemesls, kādēļ investors ir ieguldījis savu naudu Latvijā. Kopumā Latvijas nodokļu sistēma ir lielisks veids, kā pievilināt investorus.
Aiva Vīksna: IKP u.tml. sarežģīti termini parastiem cilvēkiem īstenībā neinteresē. Viņiem interesē: ja reiz es maksāju nodokļus, tad ko es saņemu pretī? Ziemeļvalstīs izpratne par nodokļu samaksas jēgu ir labāka, jo tur cilvēki saņem pretī kvalitatīvus pakalpojumus. Pie mums cilvēks, kas visu mūžu nostrādājis, aiziet pensijā, bet akūto gūžas operāciju uztaisīt bez maksas nevar.
Jānis Ošlejs: Mūsu nākotnes pensijas maksās tie bērni, kas strādās nākotnē. Esošajā demogrāfijas situācijā ir nedaudz netaisnīgi, ka cilvēki bez bērniem maksā līdzīgus nodokļus kā cilvēki ar bērniem. Tādēļ būtu loģiski, ka cilvēki ar bērniem saņem IIN atlaides. Tās gan veicinātu bērnu rašanos, gan padarītu taisnīgāku nodokļu sistēmu.
Jānis Domburs: Iedomājies, ka ministrija katras dienas beigās nopublicētu visus maksājumus. Tad nākamajā rītā jebkurš cilvēks varētu apskatīties - kā mums vakar šī ministrija ir naudu skaitījusi? Pirmkārt, tam būs milzīgs preventīvs efekts. Cilvēki tur ieraudzītu nesamērības visos līmeņos.
Vents Sīlis: Ēnu ekonomika būtībā ir veids, kā mēs rādam savu neuzticību. Tā ir psiholoģiska problēma. Ja es uzticos otram cilvēkam, man nekad nebūs domas viņu apšmaukt. Labi sakārtotā sabiedrībā cilvēks dzīves problēmas neuztver tik akūti, jo viņam ir pārticības un pietiekamības sajūta. Garīgums mudina domāt, ka tu būsi laimīgs arī tad, kad būsi samaksājis visus nodokļus. Tā varētu būt zināma garīga prakse - maksāt nodokļus. Darīt cēlas lietas var tikai tīrām rokām.