Pirmais Tax Stories kluba cepums bija veiksmīgs
Paldies tiem, kas piedalījās vakardienas Tax Stories klubiņa pirmajā klātienes pasākumā. Bija gan vērtīgas atziņas no klātienes podkāsta ar Max Kern, gan bija jaudīgs muzikāls priekšnesums, gan arī interesantas sarunas pie vīna un uzkodām. Podkāsta ieraksts - jau pavisam drīz. Dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes. Par jauniem TS blogu gada abonementa ieguvējiem kļuva Aivars Jurcāns un Artūrs Piliksers. Nākamais šāds pasākums varētu būt decembrī - ar Uldi Cērpu galvenajā lomā. Precīzāka informācija sekos.
Fonam
Šis šoreiz nav ar nodokļiem saistīts blogs, bet bija interesanti to papētīt kā advokātam, hokeja līdzjutējam un visa militārā kompleksa nīdējam. Nesen ex Google vadības komandas pārstāvis Mo Gawdat minēja, ka ja vien ap 5% no militārām vajadzībām tērētās naudas novirzītu bada cietējiem, cilvēki uz visas pasaules neciestu badu.
Kas ir CAS?
CAS (Court of Arbitration for Sport) ir arbitrāža, kas izskata daudzus starptautiska līmeņa sporta strīdus. Mums pat ir juristi, kas specializējušies šīs arbitrāžas jautājumos, pārstāvot sportistus vai komandas. Tā parasti izskata pušu iesniegtos argumentus un dokumentus, bet pati CAS (atšķirībā no, piemēram, nodokļu lietām tiesā) nemeklē papildus argumentus, jeb t.s. objektīvo patiesību.
Kaut kas piededzis
CAS atsaukusies, ka Krievijas pielaides hokeja čempjiem jautājuma izskatīšana CAS paredzēta līgumā (vienošanās), kura puses ir IIHF un RIHF. Domāju, ka runa ir par IIHF statūtiem. Lielākā daļa ar sportu saistītu starptautisko strīdu nonāk CAS, tā kā par procesa tiesiskumu nevajadzētu būt šaubām. Tomēr kaut kas te nesmaržo labi saistībā ar oktobra beigās vienbalsīgi pieņemto CAS lēmumu. Vai tiešām CAS neredz, ka hokejs ir Putina propogandas ierocis, lai parādītu savai tautai, ka redziet - viss ir labi, starptautiskā sabiedrība pat saka, ka viss atgriežas normālās sliedēs, neskatoties uz slepkavībām Ukrainā.
Sabiedrība diskutē tik par nevienam nepieejamu dokumentu
CAS nolēmums nav publiski pieejams. Diezgan liela noslēpumainība tik sabiedriski svarīgā gadījumā. Rodas iespaids, ka pašu CAS nolēmumu nav redzējuši vēl neviens starptautiskajā sabiedrībā, jo neviens neko nekomentē ārpus nekonkrētajām CAS relīžu frāzēm un pirms pāris dienām neveiklo CAS saidrošanos. CAS lēmēju panelis sastāv no tādu hokejam un Ukrainas karam tuvu stāvošu valstu pārstāvjiem, kā Ēģipte, Lielbritānija un Itālija. Hmm..
Lēmums vēl ir apstrīdams
Tikmēr CAS nolēmuma apstrīdēšanas pulkstenis tikšķ. Visticamāk, no pilnā nolēmuma saņemšanas brīža. Šveices Federālajā Augstākajā tiesā ar prasību atcelt CAS nolēmumu tikai ļoti šauri noteiktu procesuālu iemeslu dēļ, bet iespējams. Piemēram, ja kāds no arbitriem ir ieinteresēts (piemēram, pastāv interešu konflikts) vai nav bijis neatkarīgs. CAS arbitrāžas vieta ir Lozanna, tādēļ piemēro Šveices arbitrāžas tiesības.
Kas tad ir pietiekoši pierādījumi drošības riskiem?
RIHF apstrīdēja IIHF jūlijā pieņemto lēmumu nepielaist Krievijas izlases pasaules čempionātiem. CAS konstatēja, ka IIHF neuzrādīja pietiekošus pierādījumus šim jūlija lēmumam. Tiešām? Vai CAS 3 tiesneši nevar atvērt ziņu portālus un paskatīties ārā pa logu, kas notiek? Kādus vēl pierādījumus viņiem vajag? Vai mēs dzīvojam juristu procedūru mambo-džambo greizo spoguļu karaļvalstī?
Kā strīds attīstījies līdz šim?
Jau janvārī bijis IIHF lēmums neatsākt RIHF komandu dalību starptautiskos turnīros 2026.-27.gadu sezonās, atsaucoties uz drošības apsvērumiem. Tad cik bieži IIFH jāpieņem šādus lēmumus? Kāpēc tā jūlijā IIHF lēma vēlreiz par to, kas ir lemts jau janvārī uz visu 26.-27.g. sezonu? Jo RIHF janvāra lēmumu apstrīdēja un maijā pats IIHF to atcēla. Jūnijā IIHF par šo lēma vēlreiz un atstāja spēkā janvāra lēmumu. Vai ar jūnija lēmumu domāts tas pats jūlija lēmums vai tās ir neprecizitātes CAS preses relīzēs? Vai tiešām nekas no tā joprojām nav publiski pieejams, lai nepaļautos tikai uz CAS preses relīzēm?
Vai RUS - UKR spēle nav drošības risks?
Pat no CAS relīzēm rodas daudz neatbildētu jautājumu. “Iesniegti nepietiekoši pierādījumi, lai konstatētu nepielaišanas sacensībām juridisko prasību izpildi.” CAS atsaucas uz IIHF noteikumiem, saskaņā ar kuriem tikai pamatoti drošības apsvērumi var ļaut IIHF lemt nepielaist pie dalības agresorus. Pat no drošības apsvērumiem - kā minētie trīs CAS kungi iedomājās tikko Augstākajā līgā nonākušās Ukrainas spēli ar viņu tautiešu nogalinātāju valsts pārstāvjiem?
Kērlings rāda piemēru
Arī kērlingā CAS skatīja līdzīgu lietu š.g. oktobrī un lēma diametrāli pretēji hokeja lēmumam. Kādēļ? CAS piekrita Kērlinga federācijas argumentiem, ka viņi vēlas izvairīties no tieši tā, kas šobrīd notiek hokejā - valstu atteikumiem spēlēt pret agresoriem, vai rīkot čempionātus ar agresoru dalību vai atteikt viņiem vīzas.
Pēdējais varētu būt labs praktisks risinājums IIHF - lemt rīkot čempionātus valstīs, kas neizsniedz spēlētājiem vīzas.
Ko tieši paredz IIHF statūti?
Tad tomēr - vai IIHF noteikumi formulēti pārāk vispārīgi, vai minēto 3 valstu arbitri nespēj vai nevēlas paskatīties pa logu - kas notiek ārā? CAS nolēmumam lietā CAS/A/12753 publiskota vien rezolutīvā daļa (kas nolemts), bet ne motīvu daļa (kāpēc tā nolemts). Tādēļ uzmetīsim acis tam, kas ir pieejams - IIHF statūtu noteikumiem.
Neatkarīgi no jebkuriem citiem Statūtu vai Nolikuma noteikumiem, ja IIHF Padome pēc nepieciešamā attiecīgo risku izvērtējuma veikšanas uzskata, ka komandas dalība varētu radīt bažas par spēlētāju, treneru, amatpersonu, skatītāju un/vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju labklājību vai drošību, IIHF Padomei ir tiesības liegt komandai dalību IIHF sacensībās.
Ko šī norma nozīmē latviski?
Pirmkārt, šī norma pasaka, ka pietiek ar IIHF Padomes vērtējumu. Nevis CAS, nevis RIHF, pat ne Šveices tiesas, bet ar IIHF subjektīvu uzskatu. Diezgan liela varbūtība, ka RIHF nemaz nedrīkstēja iesūdzēt IIHF CAS par to, ka IIHF tā uzskata. Kā var apstrīdēt to, kas ir atstāts IIHF Padomes uzskatiem? No otras puses, tas nenozīmē carte blanche. CAS joprojām var pārbaudīt, vai IIHF ir ievērojusi pati savus noteikumus un vai lēmums nav patvaļīgs. Tomēr daudz detalizētāks vērtējums prasās par to, cik tālu CAS drīkst iet, pārvērtējot IIHF Padomes veikto drošības risku novērtējumu?
Jau 22.g. bija IIHF lēmums, balstoties uz drošības argumentu
Kādēļ 4,5 gadus kopš Ukrainas kara sākuma šis viss neizraisīja šaubas un tagad pēkšņi būtu kas mainījies? Interesanti, ka 22.gadā IIHF pieņēma lēmumu par Krieviju, balstoties uz citām to pašu IIHF statūtu normām, bet pēc būtības par to pašu - drošības politiku. Un šis lēmums toreiz stājās spēkā. Vai šādi lēmumi jau nav spēkā līdz to atcelšanai (ar nokavētu apstrīdēšanas termiņu), vai tos jāpieņem katru gadu vai par katru čempionātu? Kas juridiski ir mainījies starp 2022. un 2026. gadu?
Šī lieta joprojām ir ar daudzām neskaidrībām, tāpēc turpinājums par šo tēmu šajā blogā varētu sekot jau pavisam drīz.
Neesmu pārāk iedziļinājies lietā, tikai tik daudz, cik tīmeklī brīvi pieejams. Man tomēr tas "drošības" arguments šķiet nepārliecinošs. Kas, ko un kā apdraud orku komandas pielaišanas gadījumā: līdzjutēji piedauzīs orku komandas spēlētājus vai orku komanda piedauzīs pretinieku komandu, kura pārstāv valsti, kas atbalsta Ukrainu? Kur IIHF bija problēma kā pamatojumu nepielaišanai norādīt patieso iemeslu: krievijas iebrukums Ukrainā morālu un ētisku, vispārcilvēcisku vērtību aspektā ir pietiekams, lai krievijas komandas nepielaistu nevienā IIHF pasākumā.