Par jumtu un kavējuma %

Top grozījumi likumā 'Par nodokļiem un nodevām', kas g.k. stātos spēkā ar 1.1.2026. Vai klusiņām notikusi tikai tehnisku problēmiņu piefrizēšana? Svarīgākais - mainās nokavējuma naudas aprēķins.

Kas neskaitās nodokļu parāds?

Nedaudz pieprecizēts, ka ar šo jāsaprot ne vien parādu līdz EUR 150, bet arī, ja samaksas termiņš pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai ja noslēgta vienošanās (izlīgums, ko reti slēdz, jo tad jāpiekrīt VID uzrēķinam).

De minimis (maksimālais pieļaujamais) atbalsts

Runa ir par VID tiesībām sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 5 gadiem nokavēto nodokļu samaksu. Īsumā, ar šiem grozījumiem un attiecīgo ES regulu atcelts šāds atbalsts zvejniecībā, jo ar jaunu regulu līdz 2031.g. vidum pieejams jauns vispārējs atbalsts. Ar 2022.gada 1.augustu visiem nodokļu maksātājiem, kuru saimniecisko darbību ir ilgstoši nelabvēlīgi ietekmējušas nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītās sekas, ir pieejams jauns atbalsta risinājums – atkārtots nodokļu samaksas termiņa pagarinājums. Anotācijā teikts, ka šāds patstāvīgs tiesiskais atbalsta regulējums tika izstrādāts, lai nebūtu jāveido jauni atbalsta regulējumi vairākos ar konkrētas krīzes pārvarēšanu saistītos likumos, kad nodokļu maksājumu termiņa kavējums ir radies konkrētas nepārvaramas varas rezultātā (tostarp, saistībā ar Krievijas karu Ukrainā).

Palielināts minimālais piedzenamais parāds

Līdz šim tas bija EUR 15, bet VID norāda, ka tagad minimālās izmaksas ir lielākas - ap EUR 39, tāpēc ir neizdevīgi dzīties pēc mazākiem parādiem. Vienas cilvēkstundas izmaksas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē esot ap EUR 15. Piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023.gada 11 mēnešos ir virs EUR 6,5m un nostrādātās faktiskās stundas ir 420 432 (!). Pie šī aprēķina, turklāt, netika ņemtas vērā tādas darbības kā komunikācija ar nodokļu maksātāju pirms piedziņas uzsākšanas, nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu un labprātīgās nomaksas grafiku iesniegumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana, u.tml. Lai katru gadu nav jāgroza likumu, noteikts, ka VID drīkst nepiedzīt, ja tas nav saimnieciski saprātīgi - ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām. Savukārt pašvaldības ir efektīvākas un vēlējās saglabāt EUR 15 minimālo NĪN piedziņas slieksni. Tad varbūt VID jāiegūst pašvaldību know-how? Vai vēl labāk - gan jau privātajā sektorā aizdevējiem ir kas padomā, kā VID šo varētu efektivizēt.

VID būs lielākas tiesības ierobežot domēnus

VID būs tiesības pieņemt arī lēmumu par to, ka Latvijā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei. Apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšana neapturēs lēmuma izpildi. Šobrīd VID ir tiesības pieņemt tikai divu veida lēmumus: par domēna vārda atslēgšanu; par lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.

Nokavējuma naudas aprēķina maiņa

NN ar 2026.g. aprēķinās tikai 2x mēnesī

Paradoksāli, bet nokavējuma naudu (NN) apstrāde veido ap 85% no transakcijām, bet tikai ap EUR 15 milj. Turpretī, nodokļu iemaksas ir ap 10 miljardiem, bet veido vien ap 15% transakciju. Tātad, lieli resursi tiek tērēti maznozīmīgu summu apstrādei. Otrkārt, kopš ir vienotais konts, NN tiek aprēķinātas arī gadījumā, ja nodoklis ir samaksāts, bet nav laikus iesniegta attiecīgā deklarācija. Vismaz 70% no sūdzībām esot tieši par NN aprēķiniem. Tāpēc paredzēts NN aprēķināt vien mēneša 1. un 15. datumos. Tādējādi mēnesī varēs būt tikai divas konkrētas nokavējuma naudu summas, un NN nemainīsies vairs katru dienu.

NN neaprēķinās šādos gadījumos:

• ja nodokļi (izņemot muitas nodokli) saņemti līdz šī maksājuma samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam (NN par kavējumu 24.-31.dat. nerēķinās);

• ja PVN deklarāciju iesniedz š.g. 20.10, PVN jāsamaksā līdz 23.10., bet PVN samaksāts 30.11., tad NN rēķinās tikai par periodu 24.10.-15.11.; bet par 15.11.-30.11. NN nerēķinās;

• ja koriģē deklarāciju un vienotajā kontā visu korekcijas periodu ir pietiekoši līdzekļi, lai segtu koriģētās saistības; proti, ja oktobrī koriģēju maija PVN deklarāciju par papildus budžetā maksājamiem EUR 100, bet visu laiku kopš maija līdz oktobrim valsts budžetā ir pārmaksa par vismaz EUR 100, NN nepiemēros;

  • NB! Savukārt, ja vienotajā nodokļu kontā sākotnējā maksāšanas termiņā bija pieejama nauda tādā apmērā, lai pilnībā segtu saistību, kas radusies ar iesniegto deklarācijas precizējumu, bet tā jau novirzīta citu saistību segšanai, tad šajā gadījumā nokavējuma nauda par konkrēto periodu tiks aprēķināta no samaksas termiņa nākamās dienas līdz vienotajā nodokļu kontā pieejamās iemaksas saņemšanas datumam.

• ja deklarācija iesniegta ar kavēšanos, bet vienotajā nodokļu kontā visu attiecīgo periodu līdz deklarācijas iesniegšanai ir pietiekoša pārmaksa.

Maksātājs var nezināt, kad valsts saņem naudu

Zināma nenoteiktība ar NN aprēķinu saglabāsies, ja maksājums veikts termiņa pēdējā dienā un nav zināms vai valsts to tajā pat dienā ir saņēmusi. Svarīgs ir samaksas saņemšanas datums. Vairs nodokļiem, kas iemaksāti vienotajā kontā, nepiemēros arī normu, ka nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis 5 darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās.

Pārceltās darba dienas

Gadījumos, ja nodokļa maksāšanas termiņš iekrīt brīvdienā vai likumā noteiktajā svētku dienā, tad par maksāšanas dienu uzskatāma nākamā darbdiena. Līdz šim problēma bija ar pārceltajām darba dienām, ko tagad pieprecizēs.

Kā pie mafijas?

Ja neko neesmu pārpratis, izskatās, ka grozījumos paredzēta iespēja rēķināt NN par nokavētu NN maksājumu (droši vien par ilgstošāku NN nenomaksāšanu). Kādreiz, kad vēl par zaudētajām tiesu lietām VID automātiski nemaksāja NN par pie viņiem iesaldēto naudu, mēs gājām uz tiesu prasīt NN par mūsu klientam neizmaksāto NN. Tiesa pateica, ka tā nedrīkst. Vai tagad atgriežamies pie Orvela, kur valsts ir vienlīdzīgāka par nodokļu maksātājiem? Hmm.. Valsts jau tā ir vienlīdzīgāka, jo tai pienākas lielāka NN, nekā tā NN, ko valsts maksā nodokļu maksātājiem, piemēram, par nepamatoti uzrēķinātām un pie valsts iesaldētām summām. Ceru, ka kaut ko sajaucu, kas nebūtu pārsteidzoši, jo NN regulējums joprojām ir diezgan samudžināts.

Par ko vēl FM nevēlas runāt

Diemžēl, par NN apmēru (18,25% gadā) joprojām neviens nerunā, ka tas ir nesamērīgs mūsdienu apstākļos. Pat ātrajiem kredītiem ne vienmēr ir tādas likmes. Zemāk tabulā redzams, ka Latvijai ir 2. augstākā NN likme visā ES.

Datus paņēmu no IBFD.

Vēl grozījumi paredz izmaiņas būvniecības nozarei saistībā ar elektronisko uzskaiti, u.c. tehniskākus grozījumus.