PVN sistēma un iekasēšana - 4.efektīvākā ES
Eiropas Komisija publicējusi 2025.gada ziņojumu, cik Latvija iekasētu pie šāda scenārija - nav samazināto likmju un nav PVN atbrīvojumu. Ja PVN plaisa LV ir ap EUR 220m, tad PVN politikas plaisa - x2!
PVN plaisa
Saskaņā ar ikgada EK ziņojumu (25.g. decembrī publicētas ziņas par 23.g.), Latvija neiekasē ap EUR 220 milj., salīdzinoši ar to PVN, ko tai vajadzētu iekasēt, ja visi korekti maksātu PVN un nebūtu PVN izkrāpšanas.
Šis Latvijas rādītājs (5,4% no teorētiski iekasējamā PVN) ir viens no labākajiem ES (7.v.), bet tas palielinājies no 3,5% gadu iepriekš.
Par 24.g. EK prognozē līdzīgu ciparu (5,3%).
PVN ieņēmumi palielinājās par 4,4%, salīdzinoši ar 22.g.
Atcerēsimies, ka 22.g. beidzās Covid laiks (ar attiecīgajiem PVN atbrīvojumiem) un sākās Ukrainas karš ar inflāciju (23.g. nokrita uz 9% no 17% 22.g.), jaunām piegāžu ķēdēm un enerģētikas izaicinājumiem.
EK konstatēja, ka Latvijā 23.g. mājsaimniecību patēriņš kritās pa 1,1%, bet valdības patēriņš pieauga no 2,4% uz 7%, salīdzinoši ar 22.g.
Igaunijā šis rādītājs ir 10,3%, jeb EUR ~400 milj. Igaunijas piemērs parāda, cik viegli pārvietoties PVN izkrāpējiem no vienas valsts uz citu. Igaunijā plaisa gada laikā pieauga aptuveni x2, kas naudas izteiksmē ir ap EUR 200 milj. Tas ir aptuveni tikpat, cik FM rēķināja, ka varētu papildus iekasēt, ja paceltu PVN likmi pa 1%.
Tā kā 23.g. Igaunijā PVN sistēmā nekas nemainījās, salīdzinoši ar 22.g., var tikai secināt, ka Latvijas VID atliek vien uzmest krustu un uzlikt baznīcā svecīti, lai izkrāpēji arī citus gadus iet uz citām valstīm, ne pie mums.
Lietuvā jau tradicionāli valsts ik gadu zaudē daudz ievērojamākas PVN summas - pēc jaunākajiem datiem 15,1%, jeb EUR ~1 miljards!
ES vidējais rādītājs ir 9,5%, jeb EUR 128 miljardi, jeb 3 Latvijas ekonomikas (IKP) kopā! Šis cipars gada laikā ir palielinājies par nieka 27 miljardiem! EK, gan, lēš, ka PVN izkrāpšana ir vien EUR ~33 miljardi. 23.g. g.k. PVN izkrāpšana ES notikusi ar elektroniku un degvielu.
Labākie paraugi ir Austrija (1%), Somija (3%) un Kipra (3,3%).
Krietni lielākas iespējas uztrāpīties uz izkrāpējiem ir, ja strādājiet ar darījumu partneriem no Rumānijas (30%), Maltas (24,2%), Polijas (16%), Lietuvas (15,1%) vai Itālijas (15%).
