Rīgas Astoņkājis (14) - Hūte
“Ko darām ar to spītīgo āzi Blūmu? Viņš kaut ko perina kopā ar to advokātu,” lēnām uz sava X6 aizmugurējā sēdekļa blakussēdētājam pajautāja Edvīns, izstiepjot ārā roku ar aizsmēķēto cigareti un izsmalcināti ar pirkstu uzsitot pa to.
“Viņu jātur ciešā pavadiņā, Vērdiņ, kaut arī viņš ir solījis sadarboties,” atbildēja blakussēdētājs ar melnu hūti galvā. Patiesībā reti kurš zināja viņa vārdu, tādēļ visi viņu sauca par Hūti.
“Ko tu ar to domā? Pat Fiša iekaustīšana viņu nenobiedēja. Aizskrēja momentā pie tā sava advokāta.”
“Jā, viņš ir cietāks rieksts, kā domāju. Turpinām spiest. Mums tā nauda šobrīd ļoti vajadzīga. Tuvojas vēlēšanas.”
“Ir kādi ieteikumi?”
“Dari to, ko parasti dariet ar nepaklausīgajiem – uztaisiet VID auditu, ierosiniet krimināllietu un sāciet vazāt pa policiju. Gan jau kaut ko interesantu vai nu auditori, vai policisti arī uzraks.”
“Ok, loģiski. To varam. Un ko ar to advokātu – neaiztiekam vai liekam manīt, ka mēs te esam?”
“Es mazliet parakņājos internetā. Izskatās, ka viņš bieži publiski izsakās par dažādu lietu kārtību, kā būtu pareizāk. Pagaidām neaiztiekam viņu – sāks vēl ko publiski pļāpāt. Bet pieskatiet. Viņš jau darīs tik to, ko liks darīt viņa klients – Blūms. Mums jātiek galā ar Blūmu. Turklāt visus advokātus jau neapstrādāsim. Šis paies malā, nāks nākamais.”
“Tik nākamais nebūs tik zinošs un aktīvs kā šis, bet ok – pieturamies pie šīs stratēģijas tad pagaidām - fokusējamies uz Blūmu. Tad viss sarunāts?”
“Vai tev kas padomā, Edvīn, ko tam Blūma uzņēmumam auditā varētu piešūt?”
“Nekādu problēmu, boss. To, ka uzņēmumam vajadzēja zināt par PVN izkrāpšanu kādā no preču piegādātāju vai pircēju posmiem, gandrīz jebkuram var piešūt. Tur viss balstās uz plašu Eiropas tiesu praksi, tā kā pat tiesneši tādās lietās nereti samulst iet VID pavadiņā un bieži tik pārkopē to, ko mēs viņiem uzrakstām. Krimināllietās vispār maz to, kas labi saprot nodokļu jautājumus.”
“Bet vai tas liks viņam saprast, ka labāk turpināt visu laiku maksāt?”
“Boss, redzēji, ka Fišs prot savu darbu. Viņa puiši nodod auditējamiem uzņēmumiem ziņu par iespēju samaksāt un izbeigt VID auditu. Taču krimināllieta vilksies ļoooti ilgi - vairākus vēlēšanu ciklus.”
“Neaizskries uz KNAB? Viņu antikorupcijas aktivitātes pēdējā laikā aktivizējas un viņiem antikorupcijas rīki arī diezgan neierobežoti.”
“Cilvēki, par laimi, pagaidām ne vienmēr uzticas valsts iestādēm, arī KNAB. Taču tādu scenāriju nevar izslēgt. Pat ja tā, tad KNAB paņems pie dziesmas mazos bandiniekus, ziņnešus. Viņiem nav nojausmas, kas reāli vada parādi.”
“Edvīn, bet mums vajag plānu B, ja tas audits, krimināllieta vai ziņneši nepalīdz sakārtot Blūmam smadzenes. Es teiktu, ka ja jūtam kādu pretestību no Blūma puses, jāsāk vākt materiālus par Blūmu un viņa ģimeni, viņa apkārtējiem. Jāizošņā viņa vājās vietas, no kā viņš visvairāk baidās. Ko dara viņa līgava, piemēram? Nu, tu saprati virzienu, ja? Mums Blūma uzņēmuma nauda ir šobrīd garšīgākais kumosiņš.”
“Protams, boss. Mums datubāzēs daudz kas redzams. Kas nav, to noskaidrosim.”
“Paldies, Edvīn. Kā vienmēr, parādā nepaliksim. Dienišķie 10% būs tavējie. Vai vēl kā varu tev palīdzēt?”
“Man nodaļā ir viens perspektīvs kadrs parādījies, tāds Edgars Morss. Viņš visu laiku strādāja pie Barona - būs daudz ko vērtīgu iemācījies. Kā būtu, ja mēs arī viņu mēģinātu piesaistīt šīm aktivitātēm? Man ilgstoši vienam būt par Štirlicu paliek grūti.”
“Nekādu problēmu, Edvīn. Tik uzmanīgi – ļauj viņam no sākuma mazliet sasmērēties. Parādi viņam kādu mazu darbiņu, kā iespējams piepelnīties, lai sajūt asins smaku. Nu, tu jau zini…”
“Starp citu, par zināšanu. Vai zini, kas notika ar to VID kolēģi, kurš kādreiz brauca uz Panamu dibināt to Jacobs Trade? Klīst baumas, ka viņš ar draudzeni aizlaidies uz Kaimanām.”
“Jā, tā bija. Tik tur pēc tam kāds nelaimes gadījums noticis – abi atrasti sava dzīvokļa gultā. Pārdozējuši, laikam.”
“Wow! Un uzņēmumi, ar ko viņš strādāja - kas notika ar tiem?”
“Fišam ir visi faili un paroles. Tad pagaidām viss, Edvīn? Man tūlīt sākas komisijas sēde.”
“Es… hm.. Man čomam ir tas DiveIn spēļu klubs Dzirnavu ielā pie Radisson viesnīcas, kur parasti eju atpūsties. Kaut kādi pogainie tur draudējuši viņus aizklapēt ciet. Vari tur parunāt?”
“Pamēģināšu. Bet dzirdēju, ka viņi tur arī nelegālas meitenes ved no Ukrainas. Tad viss būs daudz sarežģītāk.”
“Nē, boss, tur pārsvarā ir vietējās. Visas pārbaudītas, ar papīriem. Drīz viņi pat plāno st;aties oficiāli darbā un nodokļus sākt maksāt par viņām… haha.. Varbūt kāda no Ukrainas nejauši gadījusies, bet tā nav sistēma.”
“Nu labi, parunāšu. Tik tu tur neaizraujies, koncentrējies uz Blūmu un viņa vājajām vietām, citādāk viņš atradīs tavējās. Viss, paliec sveiks, Edvīn!”



