Rīgas Astoņkājis (16) - Jautājums
Izskatījās, ka vēja ārā nebija. Tomēr bija suģestējoši skatīties ārā pa VID ēkas logu uz blakus privātmājas bērnu baseiniņu. Tajā krāsaina, viegla bumba gumijas bumba dejoja pa baseina apli un vienlaikus griezās ap savu asi. Skaisti. Gluži kā plastmasas maisiņš leģendārajā filmā Amerikāņu skaistums.
“Edgar, Edgar, beidz sapņot, mums ir jauna lieta atnākusi,” Edvīns atvilka Edgara domas atpakaļ birojā un lietišķi ar žestu parādīja, lai viņš pievēršas datoram.
Birojs pēc Barona nāves vairs nebija un nekad nebūs, kā līdz šim. Visi visapkārt par to spekulēja, bet neviens neko tā īsti nezināja. Tāpēc izlikās, it kā nekas nav noticis. Tomēr viss bija mainījies, bet bija grūti definēt, kas tieši. Neatlika nekas cits, kā pievērsties darbam un nedomāt par lietām ārpus tā. Edgars ieelpoja svaigas kafijas aromātu. Tas nomierināja. Tas viņam atgādināja mammu, kam kafija rītos bija neiztrūkstoša rituāla sastāvdaļa.
“Skaties, Edgar, te PVN izkrāpēji atkal mums uzdarbojas uz Latvijas un Lietuvas robežas. Preces nepārtraukti ieved un izved, formējot dokumentus uz pastkastīšu kompāniju vārda. Preces brīžiem cirkulē tik ātri, ka krāpnieki paši vairs nespēj izsekot – kurš, kuram, par kuru piegādi ir parādā. Mūsējie jau sen viņus novēro, lai spētu noteikt visus iesaistītos un izsekot naudas plūsmām.
Lielbritānijā viņu sabiedrotie no šādas PVN shēmas iegūst ap 10 miljoniem nedēļā. Kad britus sašņorēja, policija atrada dokumentus par 218 fiktīviem uzņēmumiem, kas no turienes budžeta sešu gadu laikā izcēluši 217 miljonus mārciņu. Pie mums vēl, par laimi, šie blēži nav paspējuši tik ļoti izvērsties. Mums ir informācija, ka viņiem būs tikšanās Alfa lielveikala Gan-bei restorānā rīt pulksten 11. Jāsarunā operatīvie, lai visu safilmē un pēc tam viņus jāņem ciet.
Interesantākais tomēr notiek pēc tam, kad krāpnieki ieguvuši PVN naudu. Viņiem to vajag atmazgāt. Kā? Jāpārvērš nauda par precēm, ko pēc tam var pārvērst atpakaļ par naudu. Voila – un izkrāpējiem jau ir tīra nauda, ko var lietot. Iedošu tev par šo tēmu vienu mācību grāmatu, kas tev patiks. Atver mājās Netflix un paskaties Ozark seriālu. Tur pat viens 14-gadīgs puika atmazgā naudu, iemācoties to no tēva. Viņš uztaisīja datorprogrammu, kur nauda ceļo no viena bankas konta un uz citiem automātiski, pa vienu no 20 triljoniem programmas izvēlētiem ceļiem, līdz beigās nonāk atpakaļ. Katram depozītam tas notiek dažu sekunžu laikā. Pastkastīšu kompānijas saslēgušās vienā globālā atmazgāšanas mašīnā. Šī filmas epizode, gan, nav pārāk reāla un atstāj vietu pietiekoši daudz neskaidrībām, taču nākamais stāsts no tās pašas filmas ir daudz skaidrāks.
Klasiskais stāsts tur ir – iedomājies, ka tu atrodi čemodānu, kurā ir pieci miljoni. Ko tu par to nopirktu? Jahtu, villu, sporta auto? Nodokļu administrācijai visi šie pirkumi ir redzami un tā paprasīs tev par līdzekļu izcelsmi. Tāpēc naudu jāielaiž banku sistēmā. Lai to izdarītu, pirmkārt, tev jaunās banknotes jāpārvērš tādās, kas izskatās lietotas. Vislabāk tam noder veļasmašīna. Tālāk tev vajadzīgs patīkams bizness, kurā apgrozās daudz skaidras naudas, kur var viegli manipulēt ar grāmatojumiem, kur nav kredītkaršu maksājumu. Piemēram, kazino vai striptīza klubs. Tad ir pamazām jāiejauc tavi pieci miljoni tavā patīkamajā skaidrās naudas biznesā. To sajaukumu jānosūta no savas valsts bankas uz banku jebkurā valstī, kuru neuztrauc pieprasījumi no tavas valsts nodokļu administrācijas. Tad viss, kas tev nepieciešams, ir kredītkarte, kas piesaistīta šīs citas valsts bankas kontam, un pieeja kādam no miljoniem skaidras naudas izņemšanas automātiem. Vienalga vai izņem skaidru naudu vai maksā ar to kredītkarti - tērē tikpat droši kā jebkurš cits, tik vēlams, ne savā nodokļu rezidences valstī. Mēs te Latvijā vēl esam stadijā, kur VID nespēj izsekot izcelsmei tiem līdzekļiem, par kuriem ārzemēs nopirktas jahtas, mājas vai auto.
PVN karuseļos parasti shēma ir vienkārša – kad preces ieved Latvijā, tās ātri jāpārdod, tāpēc tās ir lētākas. Pircēji parasti nopriecājas par cenu un pērk, neskatoties, kas un kāpēc tās pārdod. Šie pircēji tad arī ir mūsu gardākais kumosiņš. Tiem mēs mierīgi varam veikt pārbaudes un paprasīt maksāt vēlreiz PVN un sodus, jo pircējam vajadzēja zināt, ka pārdevējs ir krāpnieks.
Bet ar to viss nebeidzas. Ja runa ir par lielām summām, mēs to pircēju varam iesēdināt, bet viņa uzņēmumu - likvidēt. Tad viņi patiešām sabīstas un sāk ar mums runāt par kompromisiem, lai tas nenotiktu. Tā ir mūsu lielā iespēja mazliet piepelnīties, kompensējot tos grašus, ko valsts mums atsviež algās. Vai esi ieintriģēts, Edgar?”
Atbildes nebija. Edgars vien sakrustoja uz krūtīm rokas. Šī bija pirmā reize, kad viņš sajuta izteiktu riebumu pret kolēģi.