Rīgas Astoņkājis (17) - Pirmais rēķins
Fēlikss jau no paša rīta juta tādu kā melanholiju. Viņš sēdēja pie sava darba galda ar grāmatu rokās un sapņaini vēroja gar savas villas logu zaigojošo dzidri zilo baseina ūdeni un palmu vēstošo mieru - nebija ne vēja plūsmiņas, kas spētu pakustināt kaut vienu no tās lapām. Pēkšņi klusumu pārtrauca zvaniņam līdzīga dzidra balss.
“Vai varu piedāvāt rīta k…
