Rīgas Astoņkājis (22) - Farss tiesā
Tā kā tiesas sēde bija slēgta, tad zālē vēl bija tikai prokurore un tiesnese. Tiesnese Joma bija daudz ko pieredzējusi savā dzīvē, jutās mazliet dzīves nogurusi un skatījās uz šo lietu kā uz kārtējo. Abas dāmas bija savu amatu talāros, tāpēc par ģērbšanās stilu klātesošajiem bija grūti spriest. Taču jaunās prokurores Butes īso, blondo matu frizūra, smalkais briļļu rāmis un izteiktais meikaps lika noprast, ka viņa ir īsta modes dāma, ne vien sava amata meistare. Viņai karjera prokuratūrā bija tik nesen sākusies un tāpēc bija daudz, ko pierādīt.
Fēlikss tiesā ieradās Reno pavadībā. Fēliksam lietas izskatīšanas gaitā ik pa laikam gribējās lēkt kājās un norādīt uz aiz matiem pievilktiem pieņēmumiem. Taču gan Reno, gan viņa kolēģis Mariss, ar kuru kopā Reno gatavojās tiesas sēdei, jau iepriekš bija ar Fēliksu sarunājuši, ka viņš turēs sevi rokās un Fēlikss skrupulozi sekos Reno norādījumiem. Viņiem abiem pagaidām šķita, ka viņi visu kontrolē.
Fēlikss, protams, nebija mierā, ka viņiem ar Helēnu nācās visu pamest un steidzami atgriezties Latvijas drēgnajā klimata zonā, lai iesaistītos Nodokļu policijas pirmajos mēģinājumos uzbrukt Fēliksam. Protams, pa nerviem deva arī būšana ģeogrāfiski tuvāk Fiša mafijai un tiem, kas slēpās aiz viņa muguras. Fēlikss vēl joprojām jutās kā biezā miglā par to vai Fišs nozīmē tikai saujiņu noziedznieku vai arī ko daudz nopietnāku. Tomēr Fēliksu nepameta sajūta, ka Fišs ir vien aisberga redzamā daļa organizācijā ar nopietnām saitēm dažādos līmeņos un dažādās valstīs. Tie, protams, bija tikai pieņēmumi.
Prokurore Bute nebija šodien labā noskaņojumā un viņas balsī varēja just nicinājumu pret tādiem bagātniekiem kā Blūms. Viņa jau iepriekš nebija slēpusi no kolēģiem, ka tādi kā Blūms ar naudu var nopirkt visu un tāpēc var darīt jebko, kas ienāk prātā. Prokurorei bija apsūdzības rakstā iesniegts garš nedeklarēto īpašumu un summu saraksts un ar to arī viņa sāka apsūdzētā nopratināšanu.
“Blūma kungs, jūs Latvijā neesat samaksājies pamatīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas par peļņu, ko esat guvis no jūsu uzņēmumiem un īpašumiem visā pasaulē. Sakiet lūdzu vai dokumentos uzskaitīti visi jūsu īpašumi, tajā skaitā arī naudas summas, kas jums pieder?”
“Protams, Butes kundze”, Fēlikss piecēlās un mierīgā, pieklājīgā balsī atbildēja. “Taču Jūsu jautājumam nav nozīmes attiecībā uz izvirzīto apsūdzību.”
“Kādēļ?”
“Jo izmeklētāji bija palaiduši garām, ka es nemaz neesmu bijis Latvijas nodokļu rezidents. Tāpēc man Latvijas valstij vispār ne par ko nav jāatskaitās attiecībā uz pienākumiem te maksāt nodokļus.”
“Jūs varat apgalvot visu, ko vien vēlaties, Blūma kungs, taču gribētos redzēt arī pierādījumus Jūsu apgalvojumiem. Jums Latvijā ir uzņēmums, īpašumi, arī pat draudzene Helēna dzīvo un strādā Latvijā. Piemēram, vai varat ticami uzrādīt, cik dienas gadā Jūs pavadījāt ārpus Latvijas?”
“Protams. Esmu Latvijas pilsonis, taču nodokļu rezidencei Latvijā nav saistības ar pilsonību. Tam paredzēti divi citi kritēriji un tie nepiepildās. Ne es pavadīju jebkurā gadā 183 dienas Latvijā un man te nav arī deklarētā dzīvesvieta. Arī dienu skaitam BVI vai citur nav nozīmes, ja neizpildās minētie divi Latvijas rezidences kritēriji”, Fēlikss mierīgā tonī mēģināja visu salikt pa plauktiņiem, kā viņam bija mācījis Reno.
“Tad vai pareizi saprotu no jūsu iepriekšējiem paskaidrojumiem, ka Latvijā jūs uzturaties vidēji ap 150 dienām gadā? Turklāt, arī citās valstīs jūs neesat nodokļu rezidents.”
“Tieši tā, nevienā valstī neesmu nodokļu rezidents, jo daudz ceļoju. Es stingri ievēroju, lai nekur nepārsniegtu nodokļu rezidences kritērijus. Manā telefonā ir aplikācija, kas pēc GPS rādītājiem uzskaita gada laikā katrā valstī pavadīto dienu skaitu. Jocīgi, ka izmeklētāji tam nav pievērsuši uzmanību un to nav pārbaudījuši. Attiecīgos datus no šīs aplikācijas jau esam pievienojuši lietai.”
“Tad kādēļ jūs, Blūma kungs, iepriekš sniedzāt VID šī nodokļa deklarācijas?” prokurore Bute izklausījās samulsusi.
“To es darīju pirms biju pakonsultējies pie nodokļu speciālistiem. Tādēļ es pat esmu lieki maksājis Latvijas valstij nodokļus. Taču neuztraucieties - tos es atpakaļ neprasīšu.”
Sarunā dusmīgā balsī iejaucās tiesnese Joma: “Butes kundze, vai jums ir vēl kādi argumenti, kādēļ Blūma kungam Latvijā būtu jādeklarē ienākumus un jāmaksā par tiem nodokļus?”
“Jā, dzīvesvieta nav deklarēta, bet ir redzams, ka Blūms ir daudz uzturējies Latvijā – vismaz 5 mēnešus gadā. Viņam kā nerezidentam bija jādeklarē dzīvesvietu te. To pašu apgalvo arī VID speciālisti. Tāpēc jāuzskata, ka deklarētā dzīvesvieta pēc būtības bija Latvijā, kaut arī formāli tā nebija te reģistrēta. Nodokļu likumi ļauj skatīties uz ekonomisko būtību, nevis juridisko formu. Turklāt, nodokļu konvencijās nodokļu rezidences kritēriji ir plašāki – jāskatās arī, ar kuru valsti Blūma kungam ir tuvākas personīgās un ekonomiskās saites,” Bute pārvarēja mulsumu un neatkāpās no savas pozīcijas.
“Butes kundze, dzīvesvietas deklarēšanu nosaka migrācijas likumi, nevis nodokļu likumi. Un migrācijas likumu pārkāpumu gadījumā Blūma kungam varat piemērot administratīvo sodu. Iestādes arī pašas var reģistrēt Latvijā viņa dzīvesvietu, pat ja viņš te uzturas ilgāk par mēnesi, bet tas nav darīts. Un uz nodokļu konvencijas kritērijiem mums nav jāskatās, ja pēc Latvijas likuma Blūma kungs nav Latvijas rezidents. Esmu dzirdējusi šobrīd pietiekoši. Apsūdzība izgāzusies pašos tās pamatos. Šobrīd vairs neredzu iemeslu tērēt pušu laiku. Lieta izmeklēta un sagatavota iztiesāšanai neprofesionāli. Lietā nesaskatu noziedzīgu nodarījumu, tādēļ lietu nolēmu izbeigt. Blūma kungs, jūs esat brīvs. Pasludinu sēdi par slēgtu.”
“Tas ir tikai pirmais geims pirmajā setā, Blūm,” caur zobiem nošņāca Bute, ejot uz tiesas zāles izejas durvīm garām Fēliksam, kurš varēja uzreiz nojaust, kura sporta veida dēļ jaunā prokurore bija tik labā fiziskā formā.