Rīgas Astoņkājis (23) - Karuseļi
“Skaties te”, Reno ar pirkstu rādīja blakus stāvošajam Marisam. Advokātu birojā sāka krēslot, tāpēc Reno piecēlās un saslēdza visas gaismas.
“Te kaut kas neiet kopā, Mariss. Tam Pale Moon pieder gan X6, ar ko apkārt braukā Fišs, gan luksuss apartamenti jaunā mājā Jūrmalā, taču finanšu pārskatos viņi nav norādījuši gandrīz nekādus nomaksātus nodokļus. Ok, varbūt ieņēmumu tam uzņēmumam nav, taču auto un dzīvokli gan jau kāds lieto. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir kāda Klāra Leo - jāpamēģina kaut ko uzzināt par viņu.”
“Par Klāru nezinu vai ko sameklēsim. Lai gan pie mums paredzēta pat kriminālatbildība par nepatiesas personas norādīšanu uzņēmumu reģistrā, iestādēm nav resursu tam izsekot un kādu sodīt. Turklāt, ar ārzemniekiem vispār ir tā - ej nu ķert vēju. Taču par pašu uzņēmumu redzams, ka tam ir saistītie uzņēmumi, kas darbojas diezgan aktīvi,” Marisam acis sāka mirdzēt, jo komerctiesības bija viņa ikdiena. “Skaties - Pale Moon meitas uzņēmums ir PM1. Google saka, ka PM1 bijis iesaistīts kādā PVN izkrāpšanas lietā, par kuru notiesāts PM1 grāmatvedis. Man pat uzreiz izdevās no interneta dzīlēm dabūt dažus tās PVN lietas materiālus.”
“Tas jau ir kaut kas,” Reno izklausījās priecīgs.
“Tas grāmatvedis izpļāpājies, ka sākumā bijusi doma par PVN izkrāpšanu no dažādiem pakalpojumiem, kam nav ne transportēšanas, ne uzglabāšanas izmaksu. Tomēr šādiem pakalpojumiem, piemēram, tirdzniecībai ar Co2 emisijas kvotām vai reklāmu internetā, ir samērā specifisks pieprasījums. Pēc neesošiem pakalpojumiem pieprasījuma gandrīz nav vispār. Preces ir vienmēr daudziem vajadzīgas - palaižot cenu mazliet zemāku, pircēji stāv rindā. Uzņēmuma kabatā atstātais PVN ļāva palaist cenu zemāk. Fiziski mazāka izmēra preces ar lielāku cenu ir izdevīgākas. Piemēram, datoru čipi vai dārgmetāli, jo tām ir mazākas transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas.”
“Jā, tā ir. Dārgmetāli ir jau sena shēma, kas kļuva populāra ap 1970.gadu, kad specifiskas Dienvidāfrikā kaltās zelta monētas neaplikās Lielbritānijā ar PVN, bet zelta pārdošana aplikās. Tad darboņi iepirka tās monētas, ieveda Lielbritānijā bez PVN, pārkausēja zelta stieņos un pārdeva ar PVN. No pārdošanas saņemto PVN viņi lika savās kabatās, nevis iemaksāja valsts kasē, kā to vajadzētu darīt,” Reno zināja pastāstīt.
“Kaut kāda līdzīga shēma bija aprakstīta arī Fleminga Goldfinger, vai ne?”
“Jā, tikai tur zelts kustējās citā virzienā - no Lielbritānijas uz Šveici. Goldfingers zeltu pārkausēja par auto detaļām. Šveicē viņš zeltu pārkausēja un pārdeva, tādējādi pārvadājot zeltu bez atļaujas un ievedmuitas nodokļiem. Pēc tam auto nogādāja Lielbritānijā, lai to visu atkārtotu. Tādējādi zelta un valūtas aprites ierobežojumi radīja pelēko industriju, kur, protams, nebija nekādas runas arī par peļņas aplikšanu ar nodokli.”
“Kopš tā laika nekas jau nav būtiski mainījies, ne?”
“Sākās viss jau kopš PVN rašanās drīz pēc 2.Pasaules kara, kad izkrāpšana notika ar metāllūžņiem. 1990.gados un pirms tam dominējošā izkrāpšana bija ar dārgmetāliem. Ar tehnoloģiju attīstību ap 2000.gadu PVN izkrāpšana pārmetās uz šo nozari, kas bija tikpat peļņu nesoša, bet ar daudz plašāku tirgu un labāku reputāciju. Kopš dārgmetālu laikiem PVN izkrāpšana palikusi vienkāršāka. Būtībā jebko uzņēmums Eiropas Savienībā var ievest no citām valstīm, nemaksājot par to PVN, bet tikai uzskaitot to grāmatvedībā. Pēc tam, pārdodot attiecīgo preci vietējā tirgū un iekasējot par to PVN, uzņēmums var pazust, neiemaksājot to pārdošanas darījuma PVN valsts kasē,” Reno turpināja Marisam savu ievadlekciju par PVN izkrāpšanu.
“Labi, bet ar PVN vēsturi esam novirzījušies no Pale Moon. Izskatās, ka tieši tas PM1 varētu būt uzņēmums, zem kura vērts parakties dziļāk. Tur viss notiek. Tur ir liels apgrozījums un tur, iespējams, nāk iekšā Fiša izspiestā nauda.”
Pēkšņi iezvanījās Reno telefons. Zvanīja no nezināma numura. Lai gan Reno parasti neatbild uz nezināmiem numuriem, šoreiz intuīcija teica priekšā, ka jāpaceļ.
“Halo, vai Reno Grants?”
“Jā, kas jautā?”
“Mani sauc Edgars Morss no ieņēmumu dienesta. Domāju, ka jums būs interesanti ar mani satikties un aprunāties.”