Rīgas astoņkājis (25) - Sirdsapziņa
“Paldies, ka bijāt ar mieru satikties,” VID jaunākais līdzstrādnieks Edgars Morss pieklusinātā balsī sveicināja Reno. Edgars vairāk izskatījās kā sabijies IT speciālists, ne ierēdnis. Varbūt dēļ biezā melnā briļļu rāmja, hipsteru džempera vai īsiem gaiši brūniem matiem, kas izskatījās vairākas dienas neķemmēti. Ik pa laikam Edgars paskatījās sev apkārt, nervozi grozot rokās savu telefonu, atkal un atkal uzmetot skatienu pulkstenim, it kā gaidot, ka jebkurā brīdī kāds varētu ienākt pa durvīm.
Pilsēta bija ietinusies tumsā, bet Reno advokātu biroja sapulču telpā gaismas bija vairāk kā pietiekoši. Reno mierīgi vēroja Edgaru, cenšoties ar klusu smaidu radīt drošības sajūtu. “Lūdzu esiet pazīstami - mans kolēģis Mariss Reina. Man nav no viņa nekādu noslēpumu un viņš arī strādā ar mūsu klienta Fēliksa Blūma lietām.” Mariss piecēlās un panāca pretī Edgaram, paspieda viņa roku un ar žestu aicināja apsēsties.
Kad visi trīs bija apsēdušies pie lielā, ovālā sarkankoka sapulču galda, telpā uz brīdi iestājas klusums, ko pārtrauca tikai Marisa datora peles klikšķi. Mariss turpināja jau pirms tikšanās iesākto - rullēt datora pelīti cauri dažādām ziņu lentām, kas plaši stāstīja par kādas partijas darbinieka Arnolda Broka nāvi infarkta dēļ policijas ierašanās brīdī. Parlamenta māja, protams, automātiski bija pastiprinātā mediju uzmanības centrā. It sevišķi, kad tas attiecās uz cilvēkiem politiskās elites aprindās.
“Klausos jūs, Edgar! Ja pareizi atceros, jūs strādājāt kopā ar Andri Baronu,” Reno pārtrauca nedaudz mulsinošo klusumu.
“Tieši tā. Barons bija mans tiešais priekšnieks. Šobrīd viņa vietā mans vadītājs ir tāds Edvīns Vērdiņš. Viņš turpina man uzdot jautājumus un darbus, kas saistīti ar jūsu klientu Fēliksu Blūmu.”
“To mēs nojautām. Taču kāpēc nolēmāt atnākt pie mums?”
“Nezinu. Intuīcija saka, ka es.. es vairs šo visu neizturēšu. Manuprāt Barona nāve ir kaut kādā mērā ar šo lietu ir saistīta. Granta kungs, man..”
“..Reno, mans vārds ir Reno. Droši varat saukt mani vārdā. Un es ceru, ka varam pāriet uz tu - mums tomēr nav nekāda formālā tikšanās. Ok?”
“Jā protams. Reno, man grūti to teikt bet.. bet es domāju, ka arī jums.. tas ir - tev draud briesmas.”
“Kas tev tā liek domāt un kādēļ vēlies mani par to brīdināt?”
“Es tiešām nevaru to visu stāstīt. Tik varu pateikt, ka jūsu klients diez vai jums stāstīja visu patiesību par sevi un cilvēkiem, ar kuriem viņš ir saistīts..”
“Ja esi šurp nācis diskreditēt manu klientu, tad..”
“Nē, nē, tāds nebija mans nolūks. Man ir aizdomas, ka arī Baronam un Vērdiņam mūsu iestādē ir saistība ar uzņēmumiem, par kuriem jums būtu vērts zināt. Es vēl neesmu izlēmis, kurā pusē nostāties, jo es šobrīd vienkārši gribu saprast, kas patiesībā notiek. Es tikai gribu tikt no tā visa laukā, ja jūs apsolāt man ar to palīdzēt.”
“Protams, ka apsolām Edgar, protams, ka apsolām,” Reno pats sev negribot atkārtoja, it kā dubultā teiktais viestu lielāku pārliecību. “Mēs ar Marisu un Fēliksu tieši spriedām, ka mums būtu svarīgi atrast cilvēku jūsu iestādē, kurš vēl nav ‘sasmērējies’ un kuram rūp taisnība.”
Mariss pacēla skatienu no datora ekrāna: “Edgar, vai tev ir kādi dokumenti vai pierādījumi, kas varētu palīdzēt mums saprast, kas īsti notiek?”
“Man ir daži e-pasti un izraksti no sistēmas, bet es baidos tos nodot. Ja kāds uzzinās, ka esmu runājis ar jums, man var būt nopietnas nepatikšanas,” Edgars mazliet kautrīgā, pieklusinātā balsī pievērsās jautātājam.
“Kas tieši tev likās aizdomīgs pēc Barona nāves? Vai ir kādi konkrēti dokumenti vai darījumi, kas šķiet neparasti?”
Edgars saminstinājās. “Daži darījumi ar Jacob Trade – tie tika apstiprināti ļoti ātri, bez ierastās pārbaudes. Un vēl – Vērdiņš, kurš parasti bija ļoti rūpīgs, pēkšņi sāka izvairīties no jebkādām sarunām par šo tēmu.”
“Edgar, vai vari precizēt, kuri tieši darījumi ar Jacob Trade tev šķita aizdomīgi? Vai ir konkrēti datumi vai summas, kas izceļas uz pārējo fona?”
“Bija pāris darījumi pēdējā mēneša laikā, kur summas bija neparasti lielas, un apstiprinājums notika gandrīz uzreiz, bez ierastās pārbaudes.”
Mariss pierakstīja piezīmes. “Vai šajos darījumos bija iesaistīti arī citi uzņēmumi, kas parasti nav Jacob Trade partneri? Varbūt kādi jauni kontakti vai neierasti maksājumu maršruti?”
Edgars pamāja: “Jā, parādījās divi jauni uzņēmumi, kas iepriekš nebija redzami mūsu sistēmā. Viens no tiem ir reģistrēts Kiprā, otrs – Igaunijā. Vēlāk varu atsūtīt nosaukumus.”
“Edgar, vai tev ir piekļuve darījumu detalizētai vēsturei? Varbūt vari sagatavot izrakstu ar aizdomīgākajiem darījumiem?”
Edgars pamāja. “Mēģināšu to izdarīt. Tikai lūdzu – esiet uzmanīgi ar šo informāciju. Atcerieties, ka iestādē būs diezgan vienkārši noskaidrot, ka tā nākusi no manis.”
Mariss pierakstīja dažas piezīmes savā datorā.
Reno, it kā iepazīstinot, ar plaukstu norādīja Marisa virzienā. “Mariss ir mūsu biroja korporatīvo un finanšu noziegumu eksperts. Viņš var palīdzēt saprast, kas tieši šajos darījumos varētu būt aizdomīgs.”
Mariss pamāja ar galvu: “Jā, esmu strādājis ar līdzīgām lietām. Tiklīdz kā rodas kādas aizdomas, mēs varam kopā izskatīt datus un meklēt sakritības. Tas varētu palīdzēt ne tikai mums, bet arī tev pašam saprast, kas patiesībā notiek. Lai mēs kaut ko vairāk varētu mēģināt saprast, būtu labi, ja tu varētu savākt vairāk informācijas: par darījumiem ar Jacob Trade un saistītajiem uzņēmumiem - darījumu datumi, summas un iesaistītās personas vai uzņēmumi; ja iespējams, piekļuve e-pastu sarakstei, kas saistīta ar šiem darījumiem; elektroniskās deklarēšanas sistēmas izrakstus, kas parāda, kurš un kad ir veicis izmaiņas; jebkādas iekšējās instrukcijas vai rīkojumi, kas atšķiras no ierastās kārtības. Viss, ko vari savākt, lai būtu redzama pilna darījumu ķēde – pat nelielas detaļas var izrādīties svarīgas. Ja rodas šaubas, labāk pieraksti vairāk, nekā mazāk. Un, protams, saglabā visu drošā vietā, lai neviens cits nevarētu tam piekļūt.”
Edgara balsī joprojām nebija ne kripatiņas no pārliecības. “Es padomāšu vai varu jums sagatavot kādu informāciju. Tikai vēlreiz - lūdzu esiet uzmanīgi. Mans vienīgais tikšanās mērķis bija pabrīdināt Granta kungu.. tas ir, Reno neiesaistīties dziļāk šai lietā, jo man rodas arvien lielāka pārliecība, ka aiz tās stāv cilvēki, kam nav ne morālo, ne finansiālo robežu.”
Reno pamāja ar galvu. “Tiešām paldies par tavām rūpēm, Edgar. Šobrīd arī tev pašam svarīgi sevi maksimāli pasargāt. Ja būs nepieciešams, mēs varam palīdzēt ar datu analīzi un anonimizāciju. Man ir informācija, ka Fiša shēmas joprojām turpinās, un iespējams, ka kāds no jūsu kolēģiem ir iesaistīts. Vai vari mums palīdzēt noskaidrot, kas notiek ar lietām, kas saistītas ar Jacob Trade un citiem ofšoriem?”
“Es nevaru daudz par to runāt un ne viss man pašam ir skaidrs, bet arī man ir radušās aizdomas un daudz neatbildētu jautājumu. Pēc Barona nāves daži kolēģi uzvedas dīvaini, un dažas lietas tiek virzītas ļoti ātri, bez ierastās pārbaudes. Esmu redzējis, ka lietas par Jacob Trade un ar to saistītajiem uzņēmumiem tiek izskatītas īpaši ‘delikāti’.”
“Ko tu ar to domā?”
“Mūsu sistēmā ar šo uzņēmumu saistītie darījuma partneri ne vienmēr izskatās tīri. Taču tiklīdz sāku par tiem interesēties, mani apklusina. Saka, ka tā nav mana darīšana.”
“Tas ir ok, mēs palīdzēsim, tiklīdz mums būs vismaz kaut kas no Marisa nosauktās informācijas vai dokumentiem.”
“Reno, vai drīkstu vaicāt - no strīdu lietām tiesā redzu, ka tu ar PVN lietām jau sen strādā. Vai vari man paskaidrot, kāpēc PVN shēmas joprojām tik labi strādā?”
“PVN shēmas ir kā sīpoli – slānis pēc slāņa. Katrs uzņēmums ķēdē ir tikai viena epizode. Kamēr tu izmeklē vienu, nākamais jau ir pazudis. Un, ja godīgi, bieži vien tie, kas patiesībā pelna, nemaz nav redzami dokumentos.”
“Vai nav iespējams izsekot naudas plūsmai?”
“Tikai teorētiski. Nauda ceļo caur ofšoriem, čaulas uzņēmumiem, dažādām valstīm. Un pat, ja atrodi pēdas, tās bieži beidzas pie kāda bezpajumtnieka Baltkrievijā vai Panamas jurista, kurš parakstījis tūkstošiem uzņēmumu dokumentu.
Kā jau visam nodokļu sistēmā, arī te ir nepieciešams globāls online risinājums. Vienam no tādiem jābūt visu biznesa vides datu caurspīdīgumam visām nodokļu administrācijām par informāciju jebkurā pasaules vietā. Lai jebkurš nodokļu administrācijas ierēdnis var apskatīties katra uzņēmuma un nekustamā īpašuma pasaulē patiesā labuma guvējus un viņu radniecības saites.
Magņitska nodokļu izkrāpšanas lietā kāda Krievijas nodokļu administrācijas ierēdņa mātei ar skolotājas algu ap dažiem simtiem USD mēnesī piederēja lepns dzīvoklis Dubajā. Tādām ieņēmumu un piederošās mantas (izdevumu) nesakritībām jābūt izsekojamām, jebkuras nodokļu administrācijas līmenī. Tikai tad jābūt arī veidam, kā nodrošina visu administrāciju godprātīgumu attiecīgo datu izmantošanā un atbildību cilvēku priekšā par jebkuriem datu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem.”
“Tas būtu izcili, ja ko tādu valstis ieviestu. Taču kā ar naudas plūsmu? Viegli izkrāptie līdzekļi tiek ātri mazgāti caur banku sistēmām un neuzmanīgu uzraudzību, tādējādi integrējot tos likumīgā ekonomikā.”
“Nav jāķer vēju. Jebkurš krāpnieks vēlēsies nopelnīto naudu iztērēt. Tad tā nogulsies mammai vai vecmāmiņai piederošā villā Maljorkā vai kādā citā skaistā vietā. Tad vecmāmiņai, iespējams, nebūs atbildes par līdzekļu izcelsmi, ar kuriem viņa maksājusi par attiecīgās villas iegādi. Tad būtu tikai godīgi, ja Spānijas varas iestādes no konfiscētās villas līdzekļiem varētu norēķināties ar tām valstīm, kuras cietušas no noziedzniekiem. Tikai tas, protams, nenoķers naudu, kas iztērēta par kokaīnu un ballītēm ar vieglas uzvedības sievietēm. Arī salīdzinoši nesen izveidotā Eiropas prokuratūra ir neliels solis pareizajā, Eiropas valstu iestāžu sadarbības virzienā. Varbūt ar laiku blokķēžu risinājumi palīdzēs.”
“Kā tas strādā?”
“Visi darījumi, kas reģistrēti blokķēdē, ir nemainīgi – tos nevar izdzēst vai izmainīt bez pēdām. Tas nozīmē, ka PVN darījumu ķēde kļūst caurspīdīga, un katrs solis ir izsekojams. Nodokļu administrācija var ātri pamanīt aizdomīgas shēmas. Blokķēde ļauj viegli apmainīties datiem starp valstīm, jo sistēma var būt kopīga visām nodokļu administrācijām. Tā kā blokķēdes dati ir decentralizēti un aizsargāti ar kriptogrāfiju, krāpniekiem ir daudz grūtāk veikt manipulācijas ar darījumu vēsturi vai “pazust” no sistēmas. Tas palīdz izsekot starptautiskām shēmām un ofšoru darījumiem.
Arī viedie līgumi var automātiski pārbaudīt darījumu atbilstību PVN noteikumiem - vai uzņēmums ir reģistrēts, vai darījuma partneris nav čaulas kompānija, vai PVN atmaksa ir pamatota, utt. Viedie līgumi var automātiski apstiprināt PVN atmaksu tikai tad, ja visi darījuma ķēdes posmi ir pārbaudīti un nav aizdomīgi. Bez tā visa Eiropa vien PVN izkrāpšanas shēmās zaudē ap 30 miljardiem eiro ik gadu.”
“Un ko jūs darāt, kad pie jums atnāk klients, kurš, iespējams, ir šādā ķēdē? Vai jūs viņu aizstāvat vai mēģināt pārliecināt sadarboties ar izmeklētājiem?”
“Mana galvenā lojalitāte ir likumam. Ja redzu, ka klients ir tikai upuris, palīdzēšu viņam izkļūt no situācijas ar minimāliem zaudējumiem. Mūsu klienti parasti ir tie, kurus vienkārši ierauj darījumu ķēdē - krāpniekiem vienmēr vajadzīgi godīgie uzņēmumi, lai no viņiem izkrāptu nodokli. Ja cilvēks pats ir shēmas autors vai apzināti iegājis shēmā, tad ar tādu mēs nestrādājam. Bet, Edgar, ne viss ir melns vai balts. Dažreiz cilvēki tiek ierauti shēmās, pat to neapzinoties, bet dažreiz nemaz cilvēkam aiz ādas sākumā nav iespējams ielīst un nesmukumi sāk uzpeldēt tikai vēlāk, kad lietu jau esam uzņēmušies. Tādā situācijā advokātam ir gandrīz neiespējami atteikties no klienta. Tāda sistēma.”
“Bet kā ar tiem, kas apzināti piedalās? Vai viņus vispār var apturēt?”
“Var. Bet tam vajag ne tikai likumu, bet arī politisko gribu un sabiedrības spiedienu. Kamēr sistēma pati ir ieinteresēta haosā, jumtā, astoņkājī vai lai kā arī mēs to nosauktu, nekas nemainīsies. Tāpēc arī tev, Edgar, jābūt modram – neļauj sevi izmantot kā instrumentu, bet centies saprast lielo bildi.”
“Vai domā, ka mūsu iestādē ir cilvēki, kas piesedz šīs shēmas?”
“Es ne tikai domāju – es to zinu. Bet pierādīt to ir gandrīz neiespējami. Tāpēc svarīgi ir vākt faktus. Un, ja kādreiz redzi, ka kāds kolēģis pēkšņi sāk dzīvot pāri saviem līdzekļiem – uzdod jautājumus. Ja mēs ar tevi sadarbosimies, mums var sanākt labas lietas.
Starp citu, kā tu, Edgar, domā, vai VID augstākā vadība arī ir iesaistīta?”
“Nezinu, bet diez vai. Tā, visdrīzāk daudz ko neredz, jo uzticas saviem cilvēkiem, bet dažreiz tā varētu būt arī sabijusies. Gan jau vēl joprojām vadības koridoros runā par kādu no uzrēķiniem vienai bankai, pēc kura par uzrēķinu atbildīgo ierēdni izvazāja pa parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo kādam svarīgam politiķim bija tuvas attiecības ar attiecīgās bankas vadību. Tāpēc ierēdņi nereti ražo kalniem nevajadzīgu papīru - lai būtu ar ko piesegties, ja nu kādreiz kāds kaut ko pajautās.
Reno, Mariss, atvainojiet, bet man tagad jādodas. Es padomāšu par sadarbības iespējām. Tikai kā jūs domājiet, vai šo putru kādam vispār iespējams izstrēbt?”
“Nezinu, Edgar, nezinu. Ja mēs katrs savā vietā darīsim pareizas lietas, sistēma agri vai vēlu mainīsies. Un, ja ne – vismaz būsim mēģinājuši. Atceries - viss, kas ļaunumam nepieciešams ir, lai labie cilvēki klusē un neko nedara. Dante esot teicis, ka karstākās vietas ellē rezervētas tiem, kas morālas krīzes apstākļos saglabā neitralitāti.”
Edgars piecēlās, vēlreiz nervozi paskatījās apkārt un tad klusi noteica: “Es jums nosūtīšu, ko varēšu, bet lūdzu – esiet uzmanīgi. Šī lieta ir lielāka, nekā izskatās.”