Rīgas astoņkājis (42) - Taurenis
“Nāc, Reno, es tev kaut ko parādīšu,” Helēna pēkšņi piecēlās un pamāja ar galvu tālākās sienas virzienā.
“Vēl viens grāmatu plaukts?”
“Domāju, ka tev patiks,” Helēna parāva uz savu pusi vēl vienu grāmatu un arī šis skapis pabīdījās sāņus. Tiklīdz viņi šķērsoja tā slieksni, abu acīm parādījās samērā neliela istaba, kurā bija aktīva rosība un murdoņa. Istabā nebija vairāk vietas par tur jau esošajiem četriem pokera galdiem. Virs katra galda karājās griestu lampas ar tumši zaļiem kupoliem un zeltītām bārkstīm ap to malām, kas padarīja pietiekoši gaišus pašus galdus, bet ne spēlētājus ap tiem. Spēlētāji bija pārāk aizņemti, lai pamanītu Helēnu un Reno, kas pa maliņu izlavījās cauri līdz istabas otram galam. Kad abi piegāja pie nākamajām durvīm, Helēna domofonā ievadīja kodu. Aiz durvīm bija koridors ar vāji apgaismotu durvju rindu abās koridora pusēs.
