Luija pirksti nepacietīgi bungāja pa kafijas galdiņa virsmu. Neskatoties uz rīta stundu, kafejnīca jau bija ļaužu pilna. Skats uz nesen nobeigto Barselonas pasaul-slaveno apskates objektu šķita nereāls. Tas ir cilvēka neierobežotās iztēles un spēju apliecinājums. Tieši tādēļ te nekad nebija klusi un mierīgi. Tieši tādēļ Luijs bija izvēlējies šo vietu - lai jebkurā brīdī ir aculiecinieki un izslēgtu iespēju, ka ar viņu notiek kas negaidīts. Viņš to nevienam nekad neatzina un arī neatzīs, bet Helēna viņam iedvesa zināmu nemieru un pat diskomfortu. Viņš pat nevienam nespētu izskaidrot - kādēļ. Vienkārši intuīcija. Helēna kavējās un tas viņai nebija raksturīgi. Tas Luiju padarīja vēl nervozāku.
