Senekas vēstules Lucīlijam par ētiku (1)

Ko no šīm pirms 2000 gadiem rakstītajām vēstulēm paņēmu sev kā svarīgāko? Starp citu, Seneka kā atlīdzību par kalpošanu imperatoram Neronam saņēma arī tiesības iekasēt nodokļus, peļņu atstājot sev.

Pie izceltajām atziņām no grāmatas Senekas vēstules Lucīlijam par ētiku pievienoju arī savas pārdomas par tām. Romas valstsvīrs, dzejnieks dramaturgs un filozofs Lūcijs Annējs Seneka dzīvojis no 4. gada p. m. ē. līdz m. ē. 65. gadam. Viņš ir viens no turpmāko paaudžu visvairāk lasītajiem Senās Romas autoriem. Tas ir apbrīnojami, kā pa šiem 2000 gadiem cilvēka daba būtībā nav mainījusies un kā jau toreiz bez datoriem, interneta un pat bez grāmatām cilvēki spēja būt tik inteliģenti.

Tax Stories podkāstā ar Ģirtu Rungaini vakar runājām par to vai padomju laikā izdotās filozofijas grāmatas bija cenzētas. Kopējais noskaņojums bija, ka jā, bet ne būtiski. Tajā brīdī atausa atmiņā bērnības garša - jā, mamma taču, būdama bibliotekāre, parūpējās, lai labākās tolaik izdotās grāmatas būtu arī mājas bibliotēkā. Būs jāieskatās beidzot tajā slavenajā Avota grāmatu sērijā ‘Pagātnes domātāju darbi’. Vēl aizrunājāmies par teoriju, ka TikTok un Instagram laikā tie, kas lasa grāmatas varētu valdīt pār tiem, kas visu uztver ar 30 sekunžu klipiņiem. Ģirts pats pēc ieraksta teica, ka sanāca tāda kā interesanta saruna pie vīna glāzes. Pagara, gan. Nākamnedēļ publicēšu.

Par laiku

Mēs katru dienu mazliet mirstam. Arī šodien. Arī šobrīd, kad lasiet šīs rindas. Ko ar to darīt? Pavadīt laiku pēc iespējas jēdzīgāk. Tikai, kas ir jēdzīgāk? Kāds čoms, noklausījies manu sarunu ar Ingu Spriņģi, atsūtīja savu versiju par dzīves jēgu, kas man diezgan labi iepatikās - darīt vairāk to, kas patīk un mazāk - kas nepatīk.