Senekas vēstules Lucīlijam par ētiku (2)

Turpinām ar atziņām no grāmatas "Senekas vēstules Lucīlijam par ētiku" un nelielām pārdomām par tām.

Filozofa neuzkrītošais dzīvesveids

Neseko tiem, kas tikai vēlas, lai viņus ievēro; seko tiem, kas vēlas pilnveidoties.

Tāda sajūta, ka pirms 2000 gadiem bijis gan internets, gan soctīkli, ka Seneka tik precīzi varēja pateikt. Nez, kā toreiz cilvēki vēlējušies, lai viņus ievēro? Sava ego vadīti rāvās pie varas un statusa? Nauda, villa, banketi, sievietes droši vien bija tā laika Instagram. Jo vairāk cilvēku runāja par tevi, jo augstāks statuss. Jau esmu teicis, ka LinkedIn pamazām pārvēršas par sevis slavināšanas platformu, ne tik daudz vietu, kur iegūt lietderīgu informāciju, bet varbūt esmu ne tajā burbulī. Vēl viens no tā laika veidiem iegūt sev nemirstību bija doties karā. Ispējams, šāda egocentriska motivācija varētu būt arī augumā nelielajam austrumu kaimiņvalsts vadītājam arī mūsdienās. Tehnoloģijas ir mainījušās, bet cilvēka vēlme būt pamanītam - ļoti maz. Varbūt mums skolās jāpārskata programmas un nevajag pievērst uzmanību karu vadoņiem, bet vairāk runāt par māksliniekiem, inženieriem, arhitektiem, kas ko vērtīgu radījuši?

Par to Seneka teica, ka cilvēks, kurš dzīvo citu apbrīnas dēļ, nekad nav brīvs. Tā viņš kritizēja bagātības demonstrēšanu, amatu kāri un slavas medības, jo tās padara cilvēku atkarīgu no apkārtējo vērtējuma.