Vai Latvija sodīs uzņēmumu iegādes?
'Debt push-down' darījumi Eiropā kļūst par aizvien karstāku UIN strīdu objektu. Igaunijas jaunās vadlīnijas sniedz atbildes arī Latvijas uzņēmumiem.
Īsumā
Kas ir debt push-down?
Tad kādēļ māti pievieno meitai, nevis otrādi?
Ok, bet kādēļ vispār vajadzīga apvienošanās?
Kāda būtu pareiza UIN piemērošana?
Pastāv ne tikai UIN ierobežojumi
Nav jāizdomā riteni! Kāda ir pieredze citur ES?
Igaunija
Piemēram
Kad jāmaksā UIN?
Piemēram
Apstākļi, kas liecina, ka darījums veikts ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības
Apstākļi, kas liecina, ka darījumam ir ekonomiskais saturs
Čehija
Somija
IBFD
Viss pašu (FM?) rokās
Pelēkā 50 nokrāsas
Kas ir debt push-down?
Jautājuma būtība ir vienkārša. Pēc vietējās mātes (SPV) pievienošanas meitai pēdējās bilancē veidojas situācija, ka meitas uzņēmums ir no SPV pārņēmis meitas iegādei nepieciešamo aizdevumu - tātad, aizņēmies naudu, lai.. Un te nav atbildes, jo naudu faktiski aizņēmās akcionāri (caur SPV) opreatīvā biznesa (meitas) iegādei. Parasti tādiem (biznesa iegādes) mērķiem akcionāri izveido holdinga kompāniju (SPV), paši iegulda daļu naudas, bet pārējo aizņemas. Tādēļ arī vairumā gadījumu meitai pēc mātes (SPV) pievienošanas šie aizņēmuma procenti var radīt UIN saistības - jo tie nav ar meitas uzņēmuma saimniecisko darbību saistīti. T.s. plānās kapitalizācijas noteikumi tieši tādēļ radušies, ka finansēt caur aizdevumu ir vairumā gadījumu izdevīgāk no UIN viedokļa, salīdzinoši ar ieguldījumu kapitālā.
Būsim godīgi, praksē redzēti daudzi darījumi, kur SPV atbilst tieši tiem zemāk uzskaitītajiem kritērijiem, kas Igaunijas jaunajās vadlīnijās uzskaitīti kā tādi, kas rada UIN sekas. Taču ir labi, ka ziemeļu kaimiņiem tagad ir skaidrība un ir izdalīti gadījumi, kad UIN sekas nerodas.
