Roberts Idelsons ir vairāk kā 13 gadus Signet Bank vadītājs, bet ar banku un investīciju jautājumiem ir strādājis visu savu dzīvi. Kopā ar Robertu aprunājāmies par sekojošām tēmām.
Kas bija tas brīdis, kas Robertam palīdzēja nokļūt bankas vadībā?
Streetwise: Getting to and Through Goldman Sachs - viena no pēdējā laikā lasītajām grāmatām, kas Robertam šķiet paslavēšanas vērta;
Kā var veidoties dažāda attieksme pret naudu?
Iešana ārā un runāšana ar cilvēkiem nereti dod lielāku pievienoto vērtību, nekā sēdēšana birojā un e-pastu lasīšana;
Kāda ir Signet Bank stratēģiskā pieeja biznesam – ar ko tā atšķiras no pārējām bankām Latvijā un kādēļ nepieciešama tā meita - Magnetiq Bank?
Sākotnēji viens no bankas linences nosacījumiem bija, ka vietējā tirgū nedrīkst veikt vairāk par 20% no darījumiem;
Cik liels kapitāls reāli vajadzīgs, lai varētu izveidot jaunu banku?
Kapitāla tirgus pēdējos pāris gados ir fundamentāli pavirzījies uz priekšu – no ekzotiska kapitāla piesaistīšanas veida uz mainstream;
“Pagājušā gadā caur obligāciju emisiju uzņēmumi piesaistīja vairāk naudas, kā caur kreditēšanu.”
Pietrūkst aktīva akciju tirgus, jo trūkst labo piemēru; valsts uzņēmumi varētu dot šādu grūdienu;
Kādas ir 3 nepieciešamās komponentes, lai uzņēmums ietu uz biržu?
Kā iekustināt privātos ieguldītājus, kuri šobrīd banku kontos tur ap 12 miljardiem?
Ja finanšu pratību labāk mācītu skolās, mēs kā sabiedrība būtu krietni turīgāki;
Kas ir polymarket un prediction market? Kādēļ Stablecoin ir labs mehānisms šo tirgu izmantošanai?
Cik tālu ir digitālā eiro projekts un kādēļ tas vajadzīgs? Kā tas varētu nākotnē samazināt ēnu ekonomiku?
Šis ir gads, kad kripto vide normalizēsies;
Cik aktuāla ir biznesa nodošana nākamām paaudzēm? Kā IPO šai ziņā var palīdzēt kā vidusceļa risinājums starp biznesa pārdošanu un atstāšanu ģimenē?
Jācer, ka uz vēlēšanām vairāk diskusijas būs par ekonomiku; un vairāk – kā izdarīt, nevis ko;
Nodokļu progresivitāte neļauj investēt biznesos un audzēt ekonomiku;
Zemāka IIN likme arī varētu iekustināt kapitāla tirgus;
Pensiju 2.līmenis – kādēļ to jāturpina uzkrāt, nevis izmaksāt? Kāpēc vispār veidots 2.līmenis? Kāda varētu būt alternatīva sistēma? Vai mēs Latvijā vēlamies ASV sistēmu ar daudz bezpajumtniekiem uz ielas, ja nebūs reāla pensiju nodrošinājuma?
Ne Lietuvā, ne Latvijā parāda apjoms pret IKP nav kritisks.
Kādēļ bankām un nebanku kreditētājiem jāmaksā UIN, bet pārējiem nav?
Ko vajadzētu partijām atspoguļot par nodokļiem savās programmās – konceptuāli?
