Kārlis Ketners ir ekonomikas zinātņu doktors, uzņemts Zinātņu akadēmijā, bet ikdienā strādā Finanšu ministrijā ar valsts budžeta veidošanas jautājumiem, būdams Budžeta politikas attīstības departamenta direktors. Ar Kārli pirmā saruna jau bija šī podkāsta 44.epizodē, online. Toreiz sapņojām par to, kādai jābūt nodokļu sistēmai. Tagad gribēju aprunāties vēlreiz par monētas otru pusi – kā valsts tērē nodokļos iekasēto. Šoreiz ar Kārli kārtējā budžeta apstiprināšanas priekšvakarā gribēju parunāt – kas ir mīti un kas ir realitāte par valsts sektora neefektivitāti?
Platformā X pēc iepriekšējās sarunas ar J.Palkavnieku sākās demagoģija – es nemaksāju nodokļus, jo valsts tos iztrallina. J.Palkavniekam un V.Sīlim uz to šajā podkāstā bija labas atbildes par nodokļu morāles tēmu:
katrā ģimenē ir neliela daļa nelietderīgu tēriņu un
jāskatās uz nodokļiem kā uz garīguma praksi.
Kas ir tie lielākie cilvēku pārmetumu objekti, kādēļ viņi attaisno neuzticēšanos valstij kā iemeslu nemaksāt nodokļus? Partiju shēmas, korupcija, Rail Baltic, air Baltic, LVM, SIF, u.t.t. Pat ja šajos vai citos gadījumos apstiprināsies līdzekļu izšķērdēšana, vai tā ir proporcionāli liela daļa no valsts tēriņiem, lai attaisnotu nodokļu nemaksāšanu? Vai dēļ šādiem skandāliem palielinās ierēdņu bailes un tādēļ - birokrātija?
Cita starpā, apspriedām arī:
Kā mērīt vai Latvijas VID ir efektīvs, salīdzinājumā ar citu ES valstu nodokļu administrācijām un kā ar pārējo valsts sektoru – kā mērīt tā efektivitāti?
Cik daudz biznesa vispār jāatstāj valsts rokās?
Vēl 90o gadu sākumā kādos kursos lektors no ASV mācīja – ja nevari savilkt galus, skaties, kā vēl vairāk nopelnīt, nevis kā samazināt izmaksas. Vai nav tā, ka tomēr jākoncentrējas uz to, kā varam dubultot ekonomiku (un tādējādi – nodokļus), nevis kā tērējam iekasētos nodokļus?
A.Broka ‘Bez partijām” 10 publiskoto mērķu punktos ir: “Visu valsts pārvaldes un birokrātijas funkciju revīzija, katram ierēdnim un valsts darbiniekam definēti mērķi un individuālā atbildība.” Vai Kārlis piekrīt šādam uzstādījumam?
