Zane Čulkstēna ir harizmātiska uzņēmēja ar lielisku Latvijas un ārzemju izglītību (SSE, University of Sussex, Columbia University). Viņa dibinājusi cilvēkkapitāla uzņēmumu ERDA, galeriju Kim?, Future of Work Institute in Riga, darbojas Mākslas Akadēmijas padomē, bija Jūrmalas Mūzikas festivāla CEO. Zane palīdz arī vidusskolniekiem noorientēties ar karjeras izvēli.
Ar Zani apspriedām šādus tematus.
Par AI un biznesu
Kad Covid laikā Zane organizēja ‘Future of Jobs’ konferenci sadarbībā ar ‘World Economic Forum’, tai online pieslēdzās ap 60k cilvēku. Tagad sadarbībā ar Google tikko bija šīs iniciatīvas turpinājums - konference ‘Future of Work in the Age of AI‘.
Ar 2028.g. uzņēmumus ES varēs dibināt 48h laikā online ar izmaksām, kas mazākas par EUR 100, bez kapitāla prasībām.
Algu palielināšanai skolotājiem jānāk komplektā ar cita veida prasmēm un darba modeļiem, kas balstās uz obligātu AI apgūšanu.
Mēs jauniešiem iedodam Latvijas 100 lielāko darba devēju sarakstu un vaicājam, lai atzīmē sev zināmos. Viņi tā reāli zin vien ap 6 uzņēmumiem.
Profesionālie pakalpojumi ir vieni no tiem, ko samērā drīz vairs nevajadzēs dēļ AI. Augsta līmeņa speciālisti savu darbu varēs veikt labāk un ātrāk - viņi būs vēl vairāk pieprasīti. Gudrākie mēģina AI ieviest procesos.
Dēļ AI ASV universitāšu absolventu nodarbinātība ir nokritusies tik zemu, kā krīžu laikā, lai gan krīzes nav.
Tādēļ visdrīzāk varētu citi sekot Singapūras piemēram, kur valsts maksā uzņēmumiem, lai viņš ‘krāmējas’ ar jaunieti, līdz viņš kļūs par labu speciālistu.
Valstij, savukārt, šim būs jāpielāgo nodokļu sistēmu, lai iekasētu nodokļus, ar ko šādus darbus varēs apmaksāt. Iespējams, piemērojot nodokli tiem, kur roboti vai tehnoloģijas aizvieto darba vietas.
Iespējams, AI izdomās, kā veidot AI uzturētu nodokļu sistēmu. :)
Singapūras pieredze gan iedvesmo, gan dzen izmisumā, cik tālu pieredzes, apziņas, domāšanas ziņā esam no viņiem.
Lielākie ieguvēji no jaunākajiem atklājumiem parasti ir nevis izgudrotāji, bet adaptētāji, ieviesēji.
Latvijā saskaņā ar Eurostat datiem uzņēmumi ļoti lēni ievieš AI savos procesos - esam vieni no lēnākajiem ieviesējiem visā ES.
Viens no iemesliem tam varētu būt tas, ka Igaunijā un Lietuvā vairāk uzņēmi orientējās uz eksportu.
Trūkst eksportējošās domāšanas. Ja Latvijā 'piezīdusies' vesela čupa, lai izspiestu visu no valsts. Tā vietā Igaunijā pa mazākām naudām izveido priekš valsts gatavotu risinājumu un ja tas ir veiksmīgs, tad ar to nopelna eksporta tirgos.
Valstij šai (AI ieviešanas) ziņā jāpalīdz MVU, t.sk. arī ar vienkāršāku nodokļu sistēmu MVU.
Par mākslu un nodokļiem
Laiks un lēnāks dzīves ritms ir lielāka vērtība par naudu.
Latvijā budžeta izdevumi kultūrai jau vēsturiski bijuši vieni no augstākajiem Eiropā.
Lielākais izaicinājums šobrīd vizuālā mākslā ir otreizējā tirgus un kolekcionāru neesamība, kas vēlas investēt mākslā.
Mākslas pasaule šobrīd visvairāk iegūtu no ekonomikas uzplaukuma.
Latvijā ziedojumus veicinošā nodokļu sistēma ir ļoti dāsna, tik daudzi par to nezina. Galerijai Kim? no ziedojumiem nāk ap 40% no budžeta.
Tas, ka vizuālās mākslas darbi ir aplikti ar pilnu PVN, nav optimāli. Citiem mākslinieku darbiem - operai, grāmatām ir zemākas likmes.
Ja mākslinieks pārdod gleznu par 1000, pie mākslinieka nonāks vien ap 250. Tas veicina pelēko sektoru un skaidras naudas apriti.
Otrs, kas veicina pelēko sektoru - nodokļu sistēmas sarežģītība un mākslinieku nevēlēšanās tajā iedziļināties. Liela daļa ir gatavi maksāt salīdzinoši lielu daļu ieņēmumu starpniekiem, kas paņem uz sevi rūpes par nodokļiem un rēķiniem. Valsts noteikti varētu to naudu paņemt sev, ja padarītu sistēmu vienkāršāku.
Zanes ‘narkotikas’ ir nepārtraukti kaut ko jaunu mācīties un mēģināt, t.sk. starptautiskā arēnā.
Ja gribi sakārtot kaut ko valstī, jāsāk sakārtot sevi un savu tuvāko apkārtni.
