Ar šo turpinās virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi.
Ar žurnālistu Jāni Domburu iepazīstināt nav nepieciešams. Šoreiz Jānis piekrita aprunāties mikrofona otrā pusē.
Mums nodokļu slogs un iekasējamība ir salīdzinoši zema, bet mēs gribam visus sociālos labumus tāpat, kā Skandināvijā. Celt nodokļu slogu vairs nav racionāli. Tomēr mēs viņus iekasēsim. Tādēļ mums tagad vajadzīgi 2 mērķi:
būt par kompaktāko un atklātāko valsts pārvaldi Eiropā;
straujākais ēnu ekonomikas samazinājums Eiropā.
Pie šādiem mērķiem nemaksātājiem vairs nebūs attaisnojuma nemaksāt.
Vēl pie pelēkās ekonomikas tēmas vērts plašāk diskutēt vai nodokļu nemaksāšanas gadījumos tiesām vairāk jāiet brīvības atņemšanas vai naudas sodu virzienā.
Bizness vislabāk zin, kurš strādā pa melno. Kamēr pats bizness uz to piever acis, neko nevar izdarīt. Kāpēc viņi neko nedara? VID vai KNAB ir kaut ko dzīvē parādījuši, ka viņiem nevar uzticēties.
Zagšanā piedalījās 3 pakāpju zagļi: lielzagļi, līdzzagļi un muļļzagļi.
Daudziem pamatoti ir uzkrājies jautājums VIDam - a jūs biezos visus kratat vai nē? Tas ir taisnīguma deficīta pamata jautājums, kas redzēts visa KNL pastāvēšanas laikā.
Par valsts budžeta tēriņiem lielākais jautājums ir par atklātumu. Sevišķi spilgti tas redzams, cik grūti aizrakties līdz jautājumu saknēm, gatavojot KNL raidījumus. Daudzi mediji atmet ar roku šim, jo nav tik daudz laika, lai aizraktos.
Mēs ejam nevis pa spirāli uz augšu, bet pa riņķi. Ja publisko iepirkumu reforma beigsies ar sliekšņu celšanu un iepirkumu necaurspīdīgumu, es baidos, ka spirāle var sākt iet uz leju.
Valsts kases publiskotajās sadaļās ‘tāmes’ var kaklu nolauzt 99 gadījumos no 100. +Īpaša sadaļa ir aizsardzības sfēra.
Kādēļ gan katra valsts pārvaldes struktūra nevarētu publiskot visus iepriekšējā dienā veiktos maksājumus?
Pelēkā sektora uzlabošana sākās ar mazām lietām. Kādēļ gan neieviest Zviedrijas modeli, ka katram privāto pakalpojumu sniedzējam es samaksāju pa 15-20% vairāk, ko es gada beigās saņemu no valsts atpakaļ?
Otrs, mazajam biznesam arī ik pa laikam varētu veikt pārbaudes vai viss, ko viņi noraksta izdevumos, atbilst biznesa izdevumu kategorijai.
